Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Aizsardzības industrija

ES aizsardzības industrijai ir izšķirīga loma Savienības drošības un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanā. Tā arī veicina konkurētspēju un izaugsmi. Tomēr Eiropas aizsardzības nozare ilgu laiku ir cietusi no strukturālām nepilnībām, kas liedzis vajadzīgajā tempā ražot aizsardzības ekipējumu. Ņemot vērā aizvien lielāko ģeopolitisko spriedzi, ES savā darba kārtībā aizsardzību ir izvirzījusi par prioritāti un tiecas stiprināt aizsardzības industriju, lai to padarītu reaģētspējīgāku, inovatīvāku, konkurētspējīgāku un noturīgāku.

Juridiskais pamats

ES aizsardzības industrijas iniciatīvas ir balstītas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu, kas attiecas uz ES rūpniecības politiku. Turklāt LESD 182. pants nodrošina juridisko pamatu ar aizsardzību saistītai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.

Atšķirībā no citām nozarēm nav izveidots īstens aizsardzības ekipējuma vienotais tirgus. Dalībvalstis regulāri ir izmantojušas LESD 346. pantu, lai no ES vienotā tirgus noteikumiem atbrīvotu konkrētas ar aizsardzību saistītas nozares un pasākumus, ja tās uzskata, ka tas ir nepieciešams dalībvalstu būtisku drošības interešu aizsardzībai.

Mērķi

Eiropas aizsardzības industrijas sektors ir izšķirīgs priekšnoteikums tam, lai Savienības aizsardzība būtu gatava un tai būtu reālas atturēšanas spējas. Tas arī būtiskā apmērā sekmē ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, inovāciju un darbvietu radīšanu. ES rīcībpolitiku mērķis šajā jomā ir uzlabot aizsardzības industriālās ražošanas jaudas, palielināt investīcijas un piekļuvi finansējumam, stiprināt konkurētspēju un inovāciju, kā arī stimulēt pētniecību. ES tiecas arī uzlabot aizsardzības uzņēmumu sadarbību visā Eiropā, lai palielinātu to ražošanas jaudas, nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus, samazinātu izmaksas un izveidotu īstenu aizsardzības ekipējuma vienoto tirgu.

Sasniegumi un jaunākās norises

A. ES aizsardzības industrijas politika kopš 21. gs. sākuma

1. Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus izaugsme

Komisija 2004. gada septembrī publicēja Zaļo grāmatu par iepirkumu aizsardzības jomā nolūkā veicināt Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus pakāpenisku izveidošanu. Zaļā grāmata bija daļa no 2023. gada stratēģijas “Ceļā uz Eiropas Savienības aizsardzības ekipējuma politiku”. Tās mērķis bija efektīvāk izmantot resursus aizsardzības jomā un palielināt Eiropas industrijas konkurētspēju, kā arī panākt militārā ekipējuma uzlabojumus Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā.

Dalībvalstis 2007. gadā vienojās uzlabot Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes attīstību, izmantojot tam paredzētu atsevišķu stratēģiju. 2006. gada jūlijā sāka īstenot starpvaldību režīmu konkurences veicināšanai Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgū. Šis brīvprātīgais starpvaldību režīms darbojas, pamatojoties uz 2005. gada novembra Rīcības kodeksu par aizsardzības ekipējuma iepirkumu, ko atbalsta ziņošanas un pārraudzības sistēma, kas palīdz nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību starp dalībvalstīm. Vēl viens svarīgs elements ir 2005. gada maija Paraugprakses kodekss piegādes ķēdē.

Lai integrētu dalībvalstu tirgus, būtiska ir aizsardzības ekipējuma standartizācija. Eiropas aizsardzības standartu references sistēmas (EDSTAR) portāla darbības sākšana 2012. gadā ļāva veikt standartizācijas pasākumus. Pēc EDSTAR izveidoja Eiropas aizsardzības standartu informācijas sistēmu, kas ir portāls plašākai Eiropas aizsardzības aprīkojuma standartizācijai ar mērķi publiskot aprīkojuma standartus, kuri ir vai nu jāizstrādā, vai būtiski jāizmaina.

Komisija 2013. gada jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā ietverts rīcības plāns Eiropas aizsardzības industrijas efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanai. Tajā paziņoja par tirgus uzraudzības mehānisma izveidi iepirkumam aizsardzības jomā.

2. Aizsardzības aprīkojuma iepirkums un aizsardzības aprīkojuma sūtījumi ES teritorijā

Direktīvā par tādu ražojumu sūtījumiem Eiropas Savienības teritorijā, kuri saistīti ar aizsardzību (2009/43/EK), un Direktīvā par iepirkumu aizsardzības un drošības jomā (2009/81/EK) ES ir noteikusi attiecīgas vadlīnijas, ar ko šajā jomā izveidot ES satvaru.

Direktīva 2009/43/EK vienkāršoja un saskaņoja nosacījumus un procedūras ar aizsardzību saistīta aprīkojuma sūtījumiem visā ES. Tā izveidoja vienotu un pārredzamu (vispārējo, globālo un individuālo) licenču sistēmu un ļāva uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par uzticamiem, veikt sūtījumus saskaņā ar vispārējām licencēm. Nolūks bija atsevišķo licenču izsniegšanu padarīt par izņēmumu, ko piemērotu tikai skaidri pamatotos gadījumos.

Direktīva 2009/81/EK attiecībā uz aizsardzības aprīkojuma iepirkumu ieviesa noteikumus, kuru mērķis ir atvieglot aizsardzības industrijas uzņēmumu piekļuvi citu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma tirgiem. Direktīvā kā standarts ir ieviesta sarunu procedūra, pirms kuras jāpublicē paziņojums, kas pieļauj lielāku elastīgumu, kā arī ir ieviesti īpaši noteikumi par sensitīvas informācijas drošību, klauzulas par piegāžu drošību un īpaši noteikumi par apakšlīgumu slēgšanu. Tomēr dalībvalstis drīkst šos noteikumus neattiecināt uz aizsardzības un drošības līgumiem, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu būtiskas savas valsts drošības intereses (LESD 346. pants).

3. Eiropas Aizsardzības aģentūra

Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) izveidoja 2004. gada jūlijā saskaņā ar Ministru padomes kopīgu rīcību, lai attīstītu aizsardzības spējas, veicinātu un uzlabotu Eiropas sadarbību bruņojuma jomā, stiprinātu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi, izveidotu starptautiski konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu un Eiropas aizsardzības jomā uzlabotu pētniecības un tehnoloģiju efektivitāti. 2004. gada kopīgo rīcību vispirms aizstāja ar Padomes 2011. gada jūlija lēmumu un pēc tam 2015. gada oktobrī pārskatīja ar Padomes lēmumu par EAA statūtiem, mītnes vietu un darbības noteikumiem.

4. Eiropas aizsardzības pētniecība un Eiropas Aizsardzības fonds

Neraugoties uz centieniem izveidot kopīgu Eiropas aizsardzības politikas satvaru, kopš 2006. gada izdevumi Eiropas aizsardzības pētniecībai kopumā ir strauji samazinājušies un atkal sākuši pieaugt tikai pāris gadus atpakaļ. Dalībvalstis 2015. gadā vienojās no pētniecības, kas mērķēta tikai uz civilo un divējādo lietojumu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, pakāpeniski pāriet uz atsevišķu Eiropas aizsardzības pētniecības programmu, kas būtu daļa no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF).

EAF ir galvenais ES instruments, ar ko atbalsta pētniecību un izstrādi aizsardzības jomā. Tas sāka darboties 2021. gada 1. janvārī, un tā kopējais apstiprinātais budžets 2021.–2027. gadam ir gandrīz 8 miljardi EUR (Regula (ES) 2021/697). Tā galvenie mērķi ir veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un pētniecības rīcībspēkiem visā Savienībā. Bez tam tā uzdevums ir ar investīcijām veicināt aizsardzības spēju attīstību un palīdzēt ES uzņēmumiem izstrādāt progresīvas un sadarbspējīgas aizsardzības tehnoloģijas un ekipējumu.

Pirms EAF tika īstenotas divas izmēģinājuma programmas: sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai un Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programma.

B. Jauns ES aizsardzības industrijas politikas laikmets

ES 2021. gadā sāka analizēt Eiropas drošības un aizsardzības nākotni. Šā procesa rezultātā tika izveidots Stratēģiskais kompass, proti, politikas dokuments, kurā izklāstīts rīcības plāns ES drošības un aizsardzības stratēģijas stiprināšanai līdz 2030. gadam.

Krievijas 2022. gada februārī sāktais agresijas karš pret Ukrainu kļuva par jauna Eiropas aizsardzības politikas laikmeta sākumpunktu. Tas arī izgaismoja būtiskas problēmas ES aizsardzības industrijas gatavībā. Reaģējot uz karu, 2022. gadā ES līmenī tika veikti vairāki pasākumi:

2022. gada kopīgais paziņojums par aizsardzības investīciju nepietiekamību un nesenais Dragi ziņojums (2024.g.) par Eiropas konkurētspējas nākotni bija piemērs tam, ka investīciju nepietiekamība ilgtermiņā un sadarbības trūkums ir noveduši pie aizsardzības spēju kritiskas nepietiekamības, kā arī Eiropas aizsardzības industrijas un tirgus sadrumstalotības. Ražošanas jaudas ir ļoti zemas, un dalībvalstis ir atkarīgas no trešo valstu aizsardzības ekipējuma iegādes.

2023. gadā nepilnību novēršanai tika sākti divi īstermiņa pasākumi: instruments Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), ar ko stimulēt kopīgu iepirkumu aizsardzības jomā, un Munīcijas ražošanas atbalsta akts (ASAP), ar ko palielināt munīcijas un raķešu ražošanu.

Komisija 2024. gada martā ierosināja vēsturē pirmo Eiropas aizsardzības industrijas stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt aizsardzības izdevumus, veicinot kopīgo iepirkumu, uzlabojot sadarbspēju starp Eiropas bruņotajiem spēkiem un sekmējot sadarbību ar Ukrainu Svarīgs pasākums ir priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (EAIP), kuras budžets būtu 1,5 miljardi EUR un kura atbalstītu rūpniecības un aizsardzības ilgtermiņa konkurētspēju.

2025. gada pirmajā pusē Komisija ierosināja trīs galvenās iniciatīvas, lai palielinātu aizsardzības gatavību un investīcijas.

1. Kopīgā Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. gadam, ar ko nāca klajā 2025. gada martā, paceļ ES aizsardzības politiku jaunā līmenī, ņemot vērā aizvien lielākos apdraudējumus un drošības problēmas. Tajā ir ierosinātas vairākas darbības, kā konsolidēt Eiropas aizsardzības industriju:

  • stiprināt industriālās spējas visā ES;
  • nodrošināt industrijai kritisko izejresursu piegādi un samazināt atkarības;
  • izveidot īstenu ES aizsardzības ekipējuma vienoto tirgu;
  • vienkāršot spēkā esošos noteikumus un samazināt birokrātiju;
  • stiprināt pētniecību un izstrādi, lai veicinātu inovāciju;
  • saglabāt, piesaistīt un uzplaucēt talantus, lai uzlabotu prasmes un speciālās zināšanas aizsardzības industrijā.

2. Plāns ReArm Europe, kurš vēlāk tika pārdēvēts par “Gatavību 2030” un ar kuru ir ieviesti finanšu instrumenti investīciju veicināšanai:

  • aktivizējot Stabilitātes un izaugsmes pakta nacionālo izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus; un
  • ieviešot 150 miljardu eiro aizdevuma instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), lai palīdzētu valstīm investēt galvenajās aizsardzības jomās.

3. Tā sauktā aizsardzības mini-Omnibus pakotne, kuras mērķis ir atvieglot esošo ES fondu izmantošanu arī ES aizsardzības industrijas stiprināšanai.

Pēc Baltās grāmatas 2025. gada oktobrī publicētajā Aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam ir noteikti mērķi un atskaites punkti, lai līdz 2030. gadam panāktu aizsardzības gatavību.

Padome un Eiropas Parlaments 2025. gada 5. novembrī panāca provizorisku vienošanos par mini-omnibus pakotni. Vienošanās būtiska iezīme ir lēmums iesaistīt Ukrainu Eiropas Aizsardzības fondā, integrējot Ukrainu Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē (EDTIB). Ar šo vienošanos tiek grozītas piecas lielas ES programmas: programma “Digitālā Eiropa”, EAF, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP) un pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”. Līdz ar to saskaņā ar šiem satvariem ir nodrošinātas aizsardzības investīcijas un divējāda lietojuma investīcijas.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments 2002. gada 10. aprīļa rezolūcijā prasīja izveidot Eiropas bruņojuma aģentūru un veikt standartizāciju aizsardzības jomā. Parlaments 2005. gada 17. novembra rezolūcijā par Zaļo grāmatu par iepirkumu aizsardzības jomā mudināja Komisiju veicināt pakāpenisku Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus izveidi.

Parlaments 2012. gada 22. novembra rezolūcijā par kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanu prasīja līdztekus Eiropas spēju stiprināšanai konsolidēt arī Eiropas aizsardzības industrijas tehnoloģisko un industriālo bāzi.

Parlaments 2013. gada 21. novembra rezolūcijā par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi prasīja nostiprināt Eiropas rūpniecisko sadarbību un uzsvēra, ka KDAP misijas ir jāatbalsta ar Eiropas pētniecību un izstrādi, izmantojot pētniecības programmu “Apvārsnis 2020”.

Parlaments 2015. gada maijā pieņemtajā rezolūcijā un 2016. gada aprīļa rezolūcijā prasīja veidot efektīvu un vērienīgu Eiropas ārlietu un drošības politiku un mudināja dalībvalstis nospraust politikas mērķus, kas būtu balstīti uz kopīgām interesēm. Parlaments 2016. gada 22. novembra rezolūcijā ierosināja steidzami izveidot Eiropas aizsardzības savienību.

Parlaments 2021. gada 25. marta rezolūcijā par iepirkumu aizsardzības un drošības jomā un tādu produktu nodošanu, kas saistīti ar aizsardzību, aicināja Komisiju uzlabot MVU piekļuvi finansējumam. Bez tam Parlaments aicināja dalībvalstis stiprināt ES iekšējo iepirkumu aizsardzības jomā un sadarbību pētniecībā un izstrādē, lai veicinātu sadarbspēju starp savu valstu militārajiem kompleksiem.

Parlaments 2022. gada 1. marta rezolūcijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu aicināja palielināt ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā. Dalībvalstis tika aicinātas paātrināt aizsardzības ieroču piegādi Ukrainai, reaģējot uz precīzi apzinātām vajadzībām.

Parlaments 2023. gada septembrī pieņēma nostāju par ierosināto regulu par EDIRPA. Parlaments vienojās ar Padomi, ka cita starpā instrumenta darbība beigsies 2025. gada decembrī, nevis 2024. gadā, un ka tā budžets būs 300 miljoni EUR.

Parlaments 2023. gada 9. maija rezolūcijā par drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām atzinīgi vērtēja to, ka Komisija ir izveidojusi kritiski svarīgo tehnoloģiju novērošanas centru, un uzsvēra vajadzību samazināt atkarību no kritiski svarīgo materiālu piegādes, veicināt investīcijas inovācijā un izstrādē, piešķirt prioritāti kopīgiem ES finansētiem un līdzfinansētiem projektiem un palielināt finansējumu.

Parlaments 2025. gada 12. marta rezolūcijā par Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni aicināja izstrādāt vienotu un skaidru ilgtermiņa redzējumu par Eiropas aizsardzības industriju, lai tiktu risinātas prioritārās vajadzības. Rezolūcijā arī uzsvērts, cik būtiski ir uzlabot spējas un resursus un radoši pieiet liela mēroga publisko un privāto investīciju apgūšanai drošības un aizsardzības jomā.

2025. gada 2. aprīļa rezolūcijā par 2024. gada ziņojumu par KDAP īstenošanu ir uzsvērta nepieciešamība pārvarēt ES aizsardzības industrijas sadrumstalotību, lai beidzot pilnībā īstenotu ES aizsardzības ražojumu iekšējo tirgu.

Plašāka informācija par šo tematu ir pieejama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnē.

 

Anne Ploeger