Budžeta kontrole

Šajā faktu lapā ir paskaidrots, kas ir budžeta kontrole un kāpēc Eiropas Savienībai tā ir svarīga. Tā iepazīstina gan ar tiesisko regulējumu, kas reglamentē ES budžeta kontroli, gan to, kā budžeta kontrole tiek īstenota valsts, ES institucionālajā un politiskajā līmenī. Tiek izskaidrota budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra un Eiropas Parlamenta loma, kā arī sniegti jaunākie piemēri par to, kā notiek budžeta kontrole un risināti aktuālie šīs jomas jautājumi.

Juridiskais pamats

Budžeta kontrole tiek īstenota, pamatojoties uz vairākiem juridiskajiem dokumentiem.

• Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD): 287., 317.–319., 322. un 325. pantā ir noteikts juridiskais pamats ES budžeta izpildei, revīzijai un aizsardzībai pret krāpšanu.
• Regulā (ES, Euratom) 2024/2509, kas pazīstama kā Finanšu regula, ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par ES budžeta izveidi, izpildi un revīziju, ar kuriem tiek nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība.
• Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību un pareizu finanšu pārvaldību uzlabo sadarbību starp ES iestādēm un stiprina fiskālo disciplīnu visā budžeta procesā.
• Eiropas Parlamenta Reglamentā, jo īpaši tā 101.–102., 106., 139. pantā un V pielikumā, ir izklāstīti tā iekšējie procesi budžeta rūpīgai pārbaudei, budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām un finanšu jautājumu uzraudzībai.

Mērķi

Budžeta kontroles mērķis ir nodrošināt to, lai visi ES izdevumi būtu:

• likumīgi,
• pareizi,
• pienācīgi reģistrēti,
• efektīvi, lietderīgi un ekonomiski pārvaldīti.

Kas ir budžeta kontrole?

Ar budžeta kontroli Eiropas Savienībā tiek nodrošināts, ka nauda no ES budžeta tiek iegūta un izlietota likumīgi, efektīvi un lietderīgi.

Pirmās pārbaudes bieži notiek valsts līmenī, kur dalībvalstis uzrauga, kā tiek piesaistīti un izlietoti līdzekļi. ES līmenī katra iestāde iekšēji pārbauda savus izdevumus, savukārt Eiropas Revīzijas palāta veic neatkarīgu ārēju pārbaudi. Revīzijas palāta pārbauda, vai ES izdevumi ir likumīgi un vai tiek sasniegti tās mērķi. Pēc tam tā katru gadu ziņo par saviem konstatējumiem. Eiropas Parlaments tad savukārt novērtē to, vai budžets ir izpildīts pareizi un saskaņā ar noteikumiem.

Šīs pārbaudes var arī palīdzēt novērst krāpšanu un nodrošināt, ka ES finansējums sniedz reālu labumu iedzīvotājiem.

Kā darbojas budžeta kontrole?

A. Kontrole dalībvalstu līmenī

Dalībvalstu iestādes lielā mērā veic pirmās pārbaudes par to, kā tiek piesaistīti un izlietoti līdzekļi. Tādējādi tās ir atbildīgas par dažiem budžeta kontroles aspektiem, jo īpaši attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem, piemēram, muitas nodokļiem, ko tās iekasē un pārbauda ES vārdā. Tās arī uzņemas vadību krāpšanas un citu ar ES budžetu saistītu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā.

Dalībvalstis veic arī pirmo revīziju par dalītas pārvaldības izdevumiem – fondiem, kuros Eiropas Komisija deleģē budžeta izpildes uzdevumus dalībvalstu iestādēm. To vidū ir tādi fondi kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds (kopā saukti par struktūrfondiem), kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

B. Kontrole ES līmenī

ES līmenī pastāv trīs kontroles veidi: iekšējā kontrole, ārējā kontrole un kontrole politiskā līmenī jeb politiskā pārraudzība.

1. Iekšējā kontrole

Katra ES iestāde uzrauga savu budžetu. Kredītrīkotāji, grāmatveži un iekšējie revidenti veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka līdzekļi tiek pārvaldīti pareizi un saskaņā ar noteikumiem.

2. Ārējā kontrole

Revīzijas palāta ar valstu revīzijas iestāžu atbalstu revidē ES pārskatus un izdevumus un katru gadu saskaņā ar LESD 287. pantu iesniedz detalizētus ziņojumus Eiropas Parlamentam un ES Padomei (šīs abas iestādes kopā veido ES budžeta lēmējinstitūciju). Revīzijas palāta sagatavo:

• deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (t. s. ticamības deklarāciju);
• pārskatu par vispārējā budžeta izpildi, tostarp par visu iestāžu un specializēto aģentūru budžeta izpildi;
• īpašos ziņojumus par ES aģentūrām un struktūrām;
• īpašos ziņojumus par sniegumu un atbilstību;
• pārskatus par politikas jomām vai jauniem jautājumiem.

Līdz 2021. gadam Revīzijas palāta publicēja arī gada pārskatu par budžeta vispārējo sniegumu. Tā ziņo arī par aizņēmumu un aizdevumu darbībām un par Eiropas Attīstības fondu, kas tagad ir integrēts ES ilgtermiņa izdevumu plānā – daudzgadu finanšu shēmā.

3. Politiskā pārraudzība

Eiropas Parlaments pārbauda budžeta izpildi, jo īpaši ar Budžeta kontroles komitejas starpniecību, kura:

• pārskata ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda izpildi, pamatojoties uz Revīzijas palātas gada pārskatu un citiem dokumentiem;
• sagatavo lēmumus par budžeta izpildes apstiprināšanu;
• slēdz, iesniedz un revidē ES, tās iestāžu un visu ES finansēto struktūru finanšu pārskatus un bilances;
• pārbauda Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību;
• novērtē to, vai ES finansējums ir bijis rentabls politikas īstenošanā;
• pieņem pasākumus, lai novērstu krāpšanu un finanšu pārkāpumus un sauktu pie atbildības likumpārkāpējus; veic turpmākus pasākumus saistībā ar krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem;
• sadarbojas ar Revīzijas palātu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru;
• iesaistās Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai amatpersonu iecelšanas apstiprināšanā.

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

LESD attiecas tikai uz Eiropas Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu. Taču Eiropas Parlaments sniedz atsevišķu budžeta izpildes apstiprinājumu arī pārējām iestādēm, struktūrām un aģentūrām.

Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārskata budžeta izpildi pirms diviem gadiem (n-2 gads). Tā pārbauda:

• Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu un citu ES iestāžu, aģentūru un struktūru gada darbības pārskatus;
• Eiropas Komisijas gada pārvaldības un snieguma ziņojumu;
• novērtējuma ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta ES programmu rezultātiem saskaņā ar LESD 318. pantu;
• Revīzijas palātas gada pārskatu;
• iestāžu atbildes uz Eiropas Parlamenta jautājumiem saskaņā ar LESD 319. pantu.

Šī parlamentārā uzraudzība nodrošina likumību, regulatīvo atbilstību un pareizu finanšu pārvaldību. Pamatojoties uz to, Budžeta kontroles komiteja sagatavo ieteikumu apstiprināt vai neapstiprināt budžeta izpildi. Pēc tam Eiropas Parlaments balso par lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu rezolūcijas veidā, kurā iekļauti konstatējumi un ieteikumi par budžeta izpildi.

Ja Eiropas Parlamentu budžeta izpilde apmierina, Budžeta kontroles komiteja ierosina sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Finanšu regulas 266. pantu. Apstiprinājumu par budžeta izpildi parasti sniedz maija vidū, ja par priekšlikumu nobalso vairākums Eiropas Parlamenta deputātu. Eiropas Parlaments var arī atlikt lēmuma pieņemšanu par budžeta izpildes apstiprināšanu uz oktobri, ja tas nav apmierināts ar budžeta pārvaldības aspektiem.

Ja budžeta izpildes apstiprināšana tiek atteikta vai atlikta, Eiropas Parlaments informē attiecīgās iestādes, struktūras vai aģentūras par iemesliem. Pēc tam tām nekavējoties jānovērš šķēršļi budžeta izpildes apstiprināšanai (kā noteikts LESD 319. panta 3. punktā un Finanšu regulas 268. pantā). Lai Eiropas Komisijai varētu sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, dalībvalstīm ir jāinformē Eiropas Komisija par pasākumiem, ko tās veikušas, reaģējot uz Eiropas Parlamenta apsvērumiem, un Eiropas Komisijai šie pasākumi ir jāņem vērā savā ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem.

Kad šķēršļi budžeta izpildes apstiprināšanai ir novērsti, Budžeta kontroles komiteja sešu mēnešu laikā sagatavo jaunu ziņojumu un priekšlikumu par budžeta izpildes apstiprināšanu vai atteikšanu.

Atteikums apstiprināt budžeta izpildi var būt spēcīgs vēstījums. 1998. gadā Eiropas Parlaments nobalsoja par atteikumu apstiprināt budžeta izpildi, un tika izveidota piecu neatkarīgu ekspertu grupa, kas veica izmeklēšanu par Komisijai izvirzīto apsūdzību krāpšanā, sliktā pārvaldībā un nepotismā. Ekspertu grupas konstatējumu rezultātā 1999. gadā no amata atkāpās visa Eiropas Komisija.

Tā kā ES Padome nesadarbojas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, Eiropas Parlaments kopš 2009. gada atsakās sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi.

Eiropas Parlamenta loma

A. Pilnvaru paplašināšanās

Eiropas Parlamenta pilnvaras budžeta kontroles jomā vairāku gadu desmitu laikā ir paplašinājušās.

• No 1958. gada līdz 1970. gadam Eiropas Parlaments tikai tika informēts par ES Padomes pieņemtajiem lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.
• 1971. gadā tas ieguva tādas pašas budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras kā Padome.
• Kopš 1977. gada Eiropas Parlaments sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu viens pats pēc Padomes ieteikuma.
• Turklāt tas veic Eiropas Komisijas komisāru amata kandidātu uzklausīšanu, un Budžeta kontroles komiteja veic Revīzijas palātas locekļu amata kandidātu un izraudzīto Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ģenerāldirektora amata kandidātu un Uzraudzības komitejas locekļu amata kandidātu uzklausīšanu. Šos amatus nedrīkst aizpildīt, kamēr nav notikusi attiecīgo amata kandidātu uzklausīšana.

B. Pēdējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras

1. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)

2021. gadā Eiropas Parlaments atlika Frontex budžeta izpildes apstiprināšanu budžeta un finanšu pārvaldības nepilnību dēļ. Vēlāk tajā pašā gadā tas apstiprināja budžeta izpildi, bet aizturēja 90 miljonus EUR līdz brīdim, kad tika izpildīti konkrēti nosacījumi. 2022. gadā tas atkal atlika lēmuma pieņemšanu par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucoties uz neatrisinātajiem jautājumiem, tostarp uz negatīvajiem konstatējumiem Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veiktajā izmeklēšanā par aizskarošu izturēšanos, pārkāpumiem un migrantu promraidīšanu. Budžeta izpildes apstiprinājums par 2022. gadu tika sniegts, tiklīdz bija apstiprināti uzlabojumi.

2. Citas uzmanības lokā esošās jomas

Nesenās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ir izgaismojušas bažas par:

• atveseļošanas un noturības mehānisma (atveseļošanas no COVID-19 fondu) kontroles prasībām un nepieciešamību līdzsvarot stingru uzraudzību ar vienkāršotām procedūrām, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem;
• augstu kļūdu īpatsvaru izdevumu programmās (jo īpaši ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanai paredzētajās programmās);
• publisko iepirkumu un pārredzamību, tostarp nepieciešamību pēc informācijas par līdzekļu galasaņēmējiem, un nevalstisko organizāciju piekļuvi ES finansējumam;
• ētiku un godprātību saistībā ar Eiropas Parlamenta budžetu.

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veiktās izmeklēšanas rezultātā budžeta izpildes apstiprināšana ES Patvēruma aģentūrai (EUAA) 2025. gada aprīlī tika atlikta. Lai gan joprojām pastāv zināmas bažas, Eiropas Parlaments 2025. gada oktobrī apstiprināja EUAA budžeta izpildi pēc tam, kad EUAA bija veikusi dažas izmaiņas (piemēram, izbeigusi pagaidu vadītāju iecelšanas praksi un mainījusi personāla novērtēšanas procedūras). Tomēr turpmākos lēmumus par budžeta izpildes apstiprināšanu varēs pieņemt ar nosacījumu, ka EUAA pabeidz turpmākas reformas.

C. Pastāvīga pārraudzība un sadarbība

Iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, ko Eiropas Parlaments ir sniedzis rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu.

Arī Parlamenta specializētās komitejas dod savu ieguldījumu, lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu izlietojumu ES nodokļu maksātāju interesēs.

Notiek dialogs starp Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un tai līdzīgām struktūrām valstu parlamentos, kā arī valstu revīzijas iestādēm un muitas aģentūrām.

Plašāka informāciju par šo jautājumu ir atrodama Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnē.

 

Diána Haase

11-2025