Attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām
Eiropā ir dinamiska un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība, ko pārstāv organizācijas, kas darbojas vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Parlaments, kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde, ir apņēmies uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm organizācijām, nodrošinot, ka likumdošanas procesā tiek uzklausīti to viedokļi un ka ES politika atspoguļo iedzīvotāju vajadzības un vēlmes.
Parlaments veicina šo dialogu, regulāri un pārredzami rīkojot apspriedes un forumus. Mērķis ir izveidot strukturētu dialogu, kas nodrošina pastāvīgu viedokļu apmaiņu, stiprina demokrātisko līdzdalību, veicina speciālo zināšanu izmantošanu politikas veidošanā un palīdz nodrošināt, ka ES spēj reaģēt uz iedzīvotāju bažām.
Sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, Parlaments nodrošina, ka dažādi viedokļi palīdz veidot debates un dod pienesumu lēmumu pieņemšanā Eiropas līmenī.
Konteksts
Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā līdzdalības demokrātija ir kļuvusi par Eiropas Savienības konstitucionālu principu, kura mērķis ir stiprināt tās demokrātisko leģitimitāti. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pants veicina iekļaujošu, pārredzamu un līdzdalīgu politikas veidošanu. Tajā ir noteikts:
- Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.
- Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.
- Eiropas Komisija veic plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību.
- Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.
- Procedūras un nosacījumi šādas iniciatīvas iesniegšanai ir noteikti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. panta pirmajai daļai.
Ar 1. punktu tiek kodificēts un nostiprināts līdzdalības demokrātijas princips kā Eiropas Savienības pamatvērtība.
Ar 2. punktu tiek formalizēts “pilsoniskā dialoga” process, kas veicina atklātu, pārredzamu un iekļaujošu mijiedarbību starp pilsonisko sabiedrību un ES iestādēm, lai veicinātu politikas izstrādi un īstenošanu.
3. punkts paredz, ka Eiropas Komisijai ir jānodrošina pārredzama un uz informāciju balstīta politikas veidošana, tostarp rīkojot sabiedriskās apspriešanas.
Ar 4. punktu tiek ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) — instruments, kas dod pilsoņiem iespēju aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus jomās, kuras ir ES kompetencē.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 27. panta 5. punktu priekšsēdētāja ir uzticējusi diviem priekšsēdētāja vietniekiem īstenot strukturētu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību.
Priekšsēdētājas vietnieki, kas atbild par attiecībām ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ir Katarina Barley un Nicolae Ștefănuţă.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku Katarina Barley un Nicolae Ștefănuţă vēstījums
Eiropas līmenī dialogam ar pilsonisko sabiedrību ir senas tradīcijas. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantu tas ir pat nostiprināts kā konstitucionāls pienākums. Tam ir pamatots iemesls: atklāts un jēgpilns dialogs ar Eiropas daudzveidīgo pilsonisko sabiedrību nodrošina, ka visi viedokļi un uzskati tiek uzklausīti un atzīti Eiropas līmenī. Piekļuve ES lēmumu pieņēmējiem nedrīkst būt privilēģija, kas saistīta ar labi finansētām ekonomiskām interesēm. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas apkopo sabiedrības bažas un informē par tām ES iestādes, palīdzot nodrošināt, ka gan lēmumu izstrādes, gan īstenošanas procesā tiek ņemta vērā iedzīvotāju realitāte un vajadzības.
Vienlaikus pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas kā Eiropas debašu un lēmumu novērotājas, skaidrojot sarežģītus procesus un iesaistot savus locekļus diskusijās. Tādējādi tās darbojas kā informācijas izplatītājas un palīdz veicināt pārredzamību ES politikas veidošanā. Daudziem iedzīvotājiem Eiropas līmenis var šķist kas abstrakts un tāls. Tāpēc pilsoniskā sabiedrība un tās organizācijas ieņem izšķirošu lomu šīs plaisas pārvarēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā ES lēmumu pieņemšanā. Tas ir svarīgs uzdevums, ņemot vērā pieaugošās autoritārās tendences visā pasaulē.
Dialogs ar pilsonisko sabiedrību var izpausties dažādos veidos, piemēram, atklātās uzklausīšanās, ekspertu semināros, apspriešanās un regulārā viedokļu apmaiņā ar organizācijām visos līmeņos. Eiropas Parlaments arī cieši sadarbojas ar Eiropas jumta organizācijām, kas pārstāv pārrobežu intereses, nodrošinot, ka tiek uzklausīti visu dalībvalstu viedokļi.
Kā priekšsēdētājas vietnieki, kas atbild par attiecībām ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, esam apņēmušies palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai dot ieguldījumu parlamentārajās debatēs, uzraudzīt ES politikas īstenošanu un prasīt no iestādēm atbildību.