Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Āfrika

ES sadarbība ar Āfrikas valstīm un Āfrikas Savienību (ĀS) balstās uz divām atšķirīgām sistēmām: proti, a) Āfrikas un ES kopējā stratēģija un b) partnerattiecību nolīgumi ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm.
ES un ĀKK valstu partnerības politisko, ekonomisko un attīstības aspektu juridisko pamatu izveidoja ar Kotonū nolīgumu 2000. gadā. 2023. gada 15. novembrī tas tika aizstāts ar Samoa nolīgumu, kurš tika apspriests sarunās, lai minēto partnerību modernizētu un uzlabotu.
Āfrikas un ES kopējā stratēģija ir īstenota, izmantojot daudzgadu ceļvežus un rīcības plānus, kas ir pieņemti katrā Āfrikas un ES samitā, kas parasti tiek rīkots reizi trīs gados. Pēdējā ES un Āfrikas Savienības samitā, kas 2022. gada februārī notika Briselē, ES un Āfrikas līderi vienojās par kopīgu redzējumu 2030. gadam, lai stiprinātu atjaunoto partnerību, kas pamatotos uz solidaritāti, drošību, mieru, ilgtspējīgu attīstību un kopēju labklājību. Trešā ES un ĀS ministru sanāksme notika 2025. gada 21. maijā, piedaloties jaunajai ĀS vadībai. Šajā sanāksmē tika pārskatīts progress, kas ir bijis panākts kopīgā redzējuma 2030. gadam īstenošanā un radīti tā septītā ES un ĀS samita priekšnoteikumi, kas notika Angolā 2025. gada 24.-25. novembrī, atzīmējot partnerības 25 gadus kopš Kairas samita 2000. gadā. ES Politikas un drošības komitejas un ĀS Miera un drošības padomes 16. konsultatīvā sanāksme notika 2025. gada 8.–9. oktobrī Briselē. ES ir Āfrikas lielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja. To galvenokārt sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē” starpniecību.

Juridiskais pamats

Jauna ĀKK un ES partnerība

Divu dekāžu garumā ES un Subsahāras Āfrikas attiecības reglamentēja Kotonū nolīgums, kas kalpoja par attiecību pamatu starp ES un 78 no 79[1] Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kuras 2022. gada aprīlī kļuva par ĀKK valstu organizāciju (OACPS).

Kotonū nolīgums, kura termiņš beigu datums sākotnēji bija 2020. gads, vairākas reizes tika pagarināts līdz 2023. gada decembrim. Nolīguma mērķis bija palīdzēt izskaust nabadzību un veicināt ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā. Tas tika strukturēts trīs sadarbības pīlāros:

  • politika;
  • attīstība;
  • ekonomika un tirdzniecība.

Nolīgumu īstenoja kopīgas ĀKK un ES iestādes, tostarp Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja.

Sarunas par nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, starp ES un OACPS tika pabeigtas 2020. gada decembrī. Tomēr jaunā nolīguma parakstīšana aizkavējās līdz 2023. gada novembrim divu ES dalībvalstu iekšējo domstarpību un atrunu dēļ.

Samoa nolīgums, kas parakstīts 2023. gada novembrī, aizstāj Kotonū nolīgumu un iezīmē jaunu nodaļu ES un OACPS attiecībās. Ar nolīgumu tiek ieviestas divas būtiskas izmaiņas, proti, parlamentārās dimensijas stiprināšana iestāžu sistēmā un nolīguma sadalīšana trijos reģionālos protokolos. Tā ir modernizēta un uzlabota partnerība starp ES un OACPS, kuras pamatā ir Kotonū nolīgumā noteiktie pamati.

Jaunajā Samoa nolīgumā ir noteiktas sešas stratēģiskās prioritārās sadarbības jomas: cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība; miers un drošība; cilvēku un sociālā attīstība; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vides ilgtspēja un klimata pārmaiņas; un migrācija un mobilitāte. Tajā ir uzsvērts arī tas, cik svarīga ir starptautisku forumu ietvaros īstenota pušu sadarbība un ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Sadarbība ir strukturēta trīs reģionālos protokolos, kas atspoguļo Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģionu dažādās prioritātes. ES un Āfrikas protokols ir kļuvis par ES un Subsahāras Āfrikas attiecību galveno tiesisko regulējumu. Reģionālās prioritārās jomas ir šādas: iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme; cilvēku un sociālā attīstība; vide un dabas resursi; miers un drošība; tiesiskas valsts principa ievērošana un tieslietas un laba pārvaldība; cilvēktiesības un dzimumu līdztiesība; un migrācija un mobilitāte. Šajā jaunajā protokolā salīdzinājumā ar Kotonū nolīgumu lielāka nozīme tiek piešķirta ES dialogam un sadarbībai ar Āfrikas Savienību (ĀS).

Jaunajā Samoa partnerattiecību nolīgumā ir paredzētas kopīgas iestādes, piemēram, OACPS un ES Ministru padome un četras parlamentārās asamblejas: jumta asambleja – OACPS un ES Apvienotās parlamentārās asambleja – un trīs reģionālās parlamentārās asamblejas: ES un Āfrikas, ES un Karību jūras reģiona un ES un Klusā okeāna valstu parlamentāro asambleju (sk. Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes ģenerāldirektorāta informatīvo paziņojumu “Laikposmā pēc Kotonū: ceļā uz jaunu nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm”). Šīs četras parlamentārās asamblejas oficiāli tika izveidotas 2024. gada februārī, kad tās pirmo reizi tikās Luandā, Angolā un pieņēma savu reglamentu. Ir paredzēts ka katra no četrām asamblejām rīkos vienu kārtējo ikgadējo sanāksmi, kas rotācijas kārtībā notiks kādā no ES un ĀKK sanāksmju vietām. Reģionālās asamblejas var rīkot arī papildu sanāksmes kopsakarā ar ikgadējo OACPS un ES Apvienoto parlamentāro asambleju.

Āfrikas un ES stratēģija un ES partnerība ar Āfriku

Sākotnējo Āfrikas un ES kopējo stratēģiju pieņēma Eiropas un Āfrikas valstu vadītāji otrajā ES un Āfrikas samitā (Lisabonā 2007. gadā), un tajā ir noteikts Āfrikas un ES partnerības politiskais redzējums. Tās mērķi ir:

  • papildus naudas devēja un saņēmēja sadarbībai Āfrikas un ES attiecībās uzsākt kopīgu politisku jautājumu risināšanu;
  • paplašināt sadarbību, risinot tādas kopējas globālas kopīgas problēmas kā migrācija, klimata pārmaiņas, miers un drošība, un pastiprināt sadarbību starptautiskos forumos;
  • atbalstīt Āfrikas centienus mudināt šo nozīmīgo problēmu risināšanu starpreģionālā un kontinentālā līmenī;
  • izveidot partnerattiecības, kuru uzmanības centrā būtu iedzīvotāji, nodrošinot lielāku Āfrikas un Eiropas sabiedrības līdzdalību.

2020. gada martā, ES un ĀS samita priekšvakarā Komisija un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku”, Tajā ir ierosināts pastiprināt sadarbību, galveno uzmanību pievēršot piecām kardinālajām nozarēm: zaļā pārkārtošanās un piekļuve enerģijai; digitālā pārveide; ilgtspējīga izaugsme un darbvietas; miers un pārvaldība; un migrācija un mobilitāte.

Eiropas Parlaments 2021. gada 25. martā pieņēma “rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju – partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai”. Rezolūcijā ir pārņemtas un pastiprinātas tādas stratēģijas priekšlikuma daļas kā ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus prasot pievērst lielāku uzmanību citām, piemēram, cilvēkresursu attīstībai, sociālajai iekļaušanai, cilvēktiesībām, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un jauniešiem un noturīgai lauksaimniecībai. Attiecībā uz migrāciju tajā ir pausts uzskats, ka partnerattiecību panākumi būs atkarīgi no būtiskiem mobilitātes iespēju uzlabojumiem, un tajā ir prasīts likumīgos migrācijas risinājumus pilnveidot arī turpmāk.

Sestajā ES un ĀS samitā, kas notika Briselē 2022. gada 17. un 18. februārī, ES un ĀS valstu un valdību vadītāji vienojās par deklarāciju “Kopīgs redzējums 2030. gadam”. Kopīgais redzējums nostiprina stratēģisku ilgtermiņa pamatu ES un Āfrikas attiecībām globalizētā pasaulē. Tās mērķis ir stiprināt ekonomisko sadarbību un veicināt ilgtspējīgu attīstību, abiem kontinentiem līdzāspastāvot mierā, drošībā, demokrātijā, labklājībā, solidaritātē un cilvēka cieņā, vienlaikus apvienojot mūsu tautas, reģionus un organizācijas. Atjaunotā partnerība pievēršas gan tūlītējām iespējām un problēmām, gan partnerības ilgtermiņa iespējām, galveno uzmanību pievēršot darbībām kontinentālā un reģionālā līmenī, kur ES un Āfrikai ir kolektīvas spējas sasniegt rezultātus. Redzējumā ir ietverti četri mērķuzdevumi:

  • Āfrikas un Eiropas investīciju pakete, kuras mērķis ir nodrošināt investīcijas 150 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu dažādotas, ilgtspējīgas un noturīgas Āfrikas kontinenta tautsaimniecības;
  • atjaunota un pastiprināta sadarbība mieram un drošībai;
  • uzlabota un savstarpēja partnerība migrācijas un mobilitātes jomā;
  • apņemšanās stiprināt multilaterālismu noteikumos balstītā starptautiskajā kārtībā, kuras centrā ir ANO.

Sestajam ES un ĀS samitam sekoja ĀS un ES komisāru kolēģijas kopīga sanāksme 2022. gada 28. novembrī. Trešā ES un ĀS ministru sanāksme notika 2025. gada 22. maijā, piedaloties jaunajai ĀS vadībai. Šajā sanāksmē tika pārskatīts progress, kas ir bijis panākts kopīgā redzējuma 2030. gadam īstenošanā un pavērts ceļš septītajam ES un ĀS samitam, kas notika Angolā 2025. gada 24.-25. novembrī, atzīmējot partnerības 25 gadus kopš Kairas samita 2000. gadā.

Gatavojoties septītajam ES un ĀS samitam, Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja izveidot jaunu vienlīdzīgu partnerību starp ES un Āfriku, kuras pamatā būtu savstarpēja cieņa, kopīgas intereses un kopīga daudzpusēja rīcība. Tajā ir uzsvērts, ka ir jākoncentrējas uz praktisku sadarbību ar taustāmiem rezultātiem, par prioritāti nosakot tādas jomas kā miers, drošība, infrastruktūra un digitālā savienojamība, izmantojot Global Gateway investīciju instrumentu, un ekonomikas izaugsme, ko virza privātā sektora attīstība. Tajā arī ir uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt kopīgos centienus apkarot terorismu un organizēto noziedzību un īstenot migrācijas politiku, kas pievēršas pamatcēloņiem, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci. Turklāt tajā uzsvērta nepieciešamība institucionalizēt ES un ĀS samitu parlamentāro dimensiju, tostarp regulāras pirmssamita sanāksmes ar Panāfrikas parlamentu, tematiskas viedokļu apmaiņas starp parlamentārajām komitejām un ikgadējus augsta līmeņa dialogus par tādiem svarīgiem jautājumiem kā miers un drošība, tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība, migrācija un mobilitāte, kā arī klimata pārmaiņas un ilgtspēja. Tas galu galā palīdzēs izstrādāt kopīgu ES un ĀS rīcības plānu 2025.–2030. gadam ar izmērāmiem mērķrādītājiem, kas ietver tirdzniecības un ieguldījumu divkāršošanu, mobilitātes un vīzu satvara izveidi un digitālās zaļās partnerības sākšanu.

Sadarbība attīstības jomā

ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākās Āfrikas oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas.

Sarunu par ES daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam (sk. atsevišķu faktu lapu 1.4.3 “Daudzgadu finanšu shēma”) rezultātā attīstības sadarbību finansēs visaptverošais Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”) , kas pilnībā ir iekļauts ES budžetā. Agrāk lielākā daļa attīstības palīdzības Āfrikas valstīm tika sniegta no Eiropas Attīstības fonda, kas no ES budžeta bija nošķirts.

NDICI – “Eiropa pasaulē” vienkāršo ES ārējās finansēšanas arhitektūru, aizstājot un apvienojot 10 instrumentus iepriekšējā budžeta ciklā (2014.–2020. gads) vienā visaptverošā instrumentā. Tas stiprina ES spēju īstenot savas stratēģiskās prioritātes un starptautiskās saistības, nodrošinot elastību un inovatīvus instrumentus, lai veidotu lielāku uzticēšanos un sadarbību ar ES partnervalstīm. Globālo Eiropu virza pieeja “politika pirmajā vietā” un “uz vērtībām balstīta pieeja”, kas ļaus ES ieņemt spēcīgāku ģeopolitisko nostāju savā ārējā darbībā.

Programma “Eiropa pasaulē”, kuras budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir gandrīz 80 miljardi EUR, sedz vairāk nekā 70 % no ES finansējuma ārējām attiecībām. Programmas pamatā ir trīs pīlāri: ģeogrāfiskās programmas, tematiskās programmas un ātrās reaģēšanas darbības. Ģeogrāfiskās programmas, kas būs primārais īstenošanas mehānisms, ir vērstas uz tādiem reģioniem kā ES kaimiņvalstis, Subsahāras Āfrika, Āzijas un Klusā okeāna reģions, kā arī Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions. Šī pieeja ļauj īstenot stratēģiskāku un saskaņotāku ES rīcību visā pasaulē, kas pielāgota partnervalstu vajadzībām. Programmas prioritāte ir cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība, kā arī iespēju nodrošināšana pilsoniskās sabiedrības organizācijām visā pasaulē, lai virzītu pozitīvas pārmaiņas un veicinātu taisnīgāku, vienlīdzīgāku un stabilāku pasauli.

Tirdzniecības attiecības

Pateicoties Kotonū nolīgumam, ES un ĀKK valstis var risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas ir orientēti uz attīstību un kurus dēvē par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Tas turpinājās saskaņā ar Samoa nolīgumu, kurā EPN ir uzskatāmi par galveno piekļuves ES vienotajam tirgum instrumentu. ES un Āfrikas valstu tirdzniecību, kā arī reģionālo un kontinentālo ekonomisko integrāciju uzskata par būtisku elementu, ar kura palīdzību veicina ilgtspējīgu attīstību Āfrikā. Turklāt vienpusējas shēmas lielākajai daļai Subsahāras valstu nodrošina preferenciālu piekļuvi ES tirgum (sk. atsevišķu faktu lapu 5.2.3 “Tirdzniecības režīmi, ko piemēro jaunattīstības valstīm”).

Galvenie ES un Āfrikas reģionu tirdzniecības veicināšanas instrumenti ir EPN, kas tiek uzskatīti par pilnībā atbilstīgiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas normām. Tomēr sarunas par šiem nolīgumiem, kas sākās 2002. gadā, ir izrādījušās sarežģītākas, nekā gaidīts, un tajās dažas Āfrikas valdības, vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un arodbiedrības ir izrādījušas ievērojamu pretestību. Tādēļ vairākus minētos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, kaut arī saskaņā ar ieceri tiem bija jāattiecas uz veseliem Āfrikas reģioniem, piemēro tikai uz laiku valstīm, kas pašas to vēlas, piemēram, Kotdivuārai, Ganai, Kamerūnai un Kenijai (sīkāku informāciju sk. Eiropas Parlamenta Pētniecības dienesta kopsavilkuma paziņojumā “ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ar ĀKK valstīm”).

Eiropas Parlamenta loma

Tāpat kā citu starptautisku nolīgumu gadījumā Samoa nolīguma noslēgšanai saskaņā ar tiesību normām ir nepieciešama Parlamenta piekrišana (LESD 218. pants), lai gan nolīgumu var daļēji un uz laiku piemērot, pirms ir sniegta piekrišana un pirms visas ES un OACPS dalībvalstis to ir ratificējušas. Parlaments deva savu artavu Samoa nolīguma slēgšanā, jo pieņēma rezolūcijas pirms sarunām un to laikā un izveidoja uzraudzības grupu, ko vada tā Attīstības komiteja. Pēc sarunām un nolīguma parakstīšanas Parlaments 2024. gada 10. aprīlī deva savu piekrišanu.

Parlamenta piekrišana ir vajadzīga arī tādu EPN noslēgšanai, kas tiek slēgti ar ĀKK valstīm. Turklāt Parlaments ir aktīvi palīdzējis veidot jauno NDICI – “Eiropa pasaulē” finanšu instrumentu un uzrauga tā īstenošanu.

Parlamentā darbojas vairākas pastāvīgas attiecību ar Āfrikas valstīm un iestādēm parlamentārās sadarbības delegācijas. Galvenā struktūra, kurā Parlaments sadarbojas šajos jautājumos, bija OACPS un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, kurā darbojas Eiropas Parlamenta deputāti un OACPS valstu parlamentu deputāti un kurai ir svarīgākā loma Eiropas Savienības un tās OACPS partneru attiecību stiprināšanā saskaņā ar Kotonū nolīguma 14. pantu. Papildus jaunajām reģionālajām parlamentārajām asamblejām viena no Parlamenta galvenajām prasībām sarunu laikā bija jaunajā nolīgumā saglabāt Apvienoto parlamentāro asambleju, ko tas uzskatīja par piekrišanas saņemšanas būtisku priekšnoteikumu. Delegācijas par katru no jaunajiem PN tika oficiāli izveidotas 2023. gada decembrī, tostarp delegācija Āfrikas un ES parlamentārajā asamblejā. Šajā delegācija sastāv no 48 deputātiem, no kuriem katrs būs arī jaunās OACPS un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas loceklis.

Papildus tam Parlaments ir izveidojis arī parlamentārās sadarbības formas ar Āfrikas Savienību, kuras tas īsteno ar 2009. gadā izveidotās Delegācijas attiecībām ar Panāfrikas parlamentu starpniecību. Parlamentārie samiti bieži vien papildina starpvaldību samitus – parlamentārie samiti katras starpvaldību samita sākumā sniedz kopīgu deklarāciju, kas ir adresēta nepastarpināti valstu vai to valdību vadītājiem.

ES ciešas divpusējas parlamentāras attiecības uztur arī ar Dienvidāfriku, un tās stiprina 2007. gadā iedibinātā Dienvidāfrikas un ES stratēģiskā partnerība – ES vienīgā divpusējā stratēģiskā partnerība, kas ir izveidota ar kādu no Āfrikas valstīm. Tas atspoguļojas arī Parlamenta īpašajā pastāvīgajā Delegācijā attiecībām ar Dienvidāfriku, kas 2025. gada 18.–19. februārī Keiptaunā rīkoja 28. starpparlamentāro sanāksmi, kurā tika pieņemta kopīga deklarācija. Astotais ES un Dienvidāfrikas samits notika 2025. gada 13. martā Keiptaunā, Dienvidāfrikā. 29. starpparlamentārā sanāksme notika Briselē 2025. gada 5.–6. novembrī pirms G20 20. samita 2025. gada 22.–23. novembrī Johannesburgā, Dienvidāfrikā. Tas bija pirmais G20 samits Āfrikas kontinentā saistībā ar Dienvidāfrikas pirmo G20 prezidentūru, kas ilga no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim.

 

[1]Izņēmums bija Kuba.

Rose BAGUDU / Tanya BOLNEVA MIHAYLOVA