Cilvēktiesības

Eiropas Savienība pamatprincipi ir brīvība, demokrātija un cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošana. ES mērķis ir cilvēktiesību aspektu iestrādāt visās rīcībpolitikās un programmās. Šī faktu lapa izskaidro:
— tiesisko regulējumu, kas nosaka ES cilvēktiesību rīcībpolitiku,
— rīkus un līdzekļus, ko ES izmanto, lai atbalstītu demokrātiju un cilvēktiesības attiecībās ar valstīm un organizācijām ārpus ES.

Juridiskais pamats

• Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā ir noteikts, ka ES dibināšanas vērtības ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana.
• LES 3. pantā ir noteikti mērķi ES attiecībām “ar citām pasaules daļām” – tās ārējām attiecībām. Šie mērķi ietver ieguldījumu nabadzības izskaušanā un cilvēktiesību, jo īpaši bērna tiesību, aizsardzībā. Tajā arī precizēts, ka ES mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka tiek izstrādātas un stingri ievērotas starptautiskās tiesības un ka tiek ievēroti ANO 1945. gada Statūtu principi.
• LES 6. pants liek ES atzīt Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”). Hartā skaidri minēta tikai ES tiesību aktu īstenošana, taču ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un tās dalībvalstīm Harta ir jāievēro arī ES ārējās attiecībās. Valstīm, kuras pievienojas ES, arī ir jāievēro Pamattiesību harta. 6. panta 2. punktā prasīts, lai ES paraksta Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (4.1.2).
• LES 21. pantā ir izklāstīti principi, kas iedvesmo ES darbību starptautiskā mērogā – tās ārējās darbības. Šie principi ir demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzība un solidaritāte, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Universālums nozīmē, ka cilvēktiesības un brīvības attiecas uz ikvienu, un nedalāmība nozīmē, ka šīs tiesības un brīvības ir vienlīdz svarīgas, tāpēc šis pants uzliek ES saistības ekonomiskās un sociālās tiesības uzskatīt par tikpat svarīgām kā pilsoniskās un politiskās tiesības.
• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 205. pants nosaka, ka ES starptautiskās darbības pamatā ir LES 21. pantā izklāstītie principi.

Kā ES piemēro savu cilvēktiesību rīcībpolitiku?

ES savu cilvēktiesību rīcībpolitiku pieņem un piemēro, izstrādājot rīcības plānus, vadlīnijas un stratēģijas, sadarbojoties ar trešām valstīm un organizācijām un finansējot īpašas programmas. Šie pasākumi ir aprakstīti šajā iedaļā.

A. Rīcības plāni

2012. gadā Padome pieņēma Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju kopā ar šā satvara īstenošanas rīcības plānu. Satvarā ir izklāstīti principi, mērķi un prioritātes, kas jāīsteno, lai ES rīcībpolitiku padarītu konsekventāku un rezultatīvāku. Šie principi ietver cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību visās ES rīcībpolitikās, iekšējās un ārējās rīcībpolitikas saskaņotības nodrošināšanu un pieejas pielāgošanu konkrētām situācijām. 2020. gada novembrī Padome pieņēma jaunāko ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kas sākotnēji tika piemērots līdz 2024. gadam, bet tika pagarināts līdz 2027. gadam, lai atbilstu ES ilgtermiņa izdevumu plāna grafikam. Šajā rīcības plānā ir izklāstīti ES mērķi un prioritātes attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, kas iedalīti piecās darbības jomās:

• indivīdu aizsardzība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana viņiem,
• noturīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību veidošana,
• globālas cilvēktiesību un demokrātijas sistēmas veicināšana,
• jaunās tehnoloģijas: iespēju izmantošana un problēmu risināšana,
• rezultātu sasniegšana, strādājot kopā.

B. Cilvēktiesību vadlīnijas

Padome ir pieņēmusi vairākas tematiskas vadlīnijas par cilvēktiesībām. Tajās ES pārstāvniecībām visā pasaulē sniegti praktiski norādījumi par:

• pasākumiem pret nāvessodu,
• cilvēktiesību dialogiem,
• bērnu tiesībām,
• pasākumiem pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu rīcību,
• bērnu aizsardzību bruņotos konfliktos,
• cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību,
• starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu,
• vardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošanu,
• reliģijas un pārliecības brīvības veicināšanu,
• LGBTI tiesību aizsardzību,
• vārda brīvības tiešsaistē un bezsaistē veicināšanu,
• nediskriminēšanu ES ārējā darbībā,
• drošu dzeramo ūdeni un sanitāriju.

C. Konkrētām valstīm paredzētas stratēģijas

ES izstrādā konkrētām valstīm paredzētas stratēģijas cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Šajā nolūkā tā apspriežas ar attiecīgās valsts amatpersonām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ES cilvēktiesību vadlīnijas un prioritātes integrētu skaidrā un loģiskā šīs valsts rīcībpolitikas mērķu kopumā, ko pēc tam piemēro nākamajiem trim gadiem.

D. Dialogs un starptautiskie nolīgumi

ES cilvēktiesības regulāri apspriež politiskajos dialogos ar trešām valstīm un reģionālajām organizācijām. Turklāt ar aptuveni 60 trešām valstīm un reģionālajām grupām norit īpaši cilvēktiesībām veltīti dialogi un apspriešanās.

Divpusējos tirdzniecības nolīgumos un dažādajos asociācijas un sadarbības nolīgumos starp ES un trešām valstīm vai reģionālajām organizācijām tiek iekļauta cilvēktiesību klauzula. Nolīgumos kā “būtisku elementu” iekļaujot cilvēktiesību ievērošanu, šī klauzula sāk dialogu un debates par cilvēktiesībām, kā arī dod ES iespēju noteikt pienācīgus pasākumus, piemēram, sadarbības samazināšanu vai izbeigšanu, gadījumā, ja tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības un demokrātijas principi. ES var arī piedāvāt stimulus cilvēktiesību un darba tiesību konvenciju parakstīšanai un īstenošanai, tostarp ļaujot jaunattīstības valstīm, kas to izdara, tirgoties ar ES saskaņā ar īpašiem noteikumiem (5.2.3).

Valstīm, kas piesakās uz pievienošanos ES, ir jāizpilda stingri nosacījumi (5.5.1). Pirms tās var pievienoties, šīm valstīm ir jāizveido stabilas institūcijas, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. ES šo procesu aktīvi atbalsta.

Arī Eiropas kaimiņattiecību politika (5.5.5) ir balstīta uz tādām kopīgām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. ES atbalsta partnervalstis reformu īstenošanā un veido spēcīgākas partnerības ar valstīm, kuras ir panākušas vislielāko progresu demokrātisko reformu jomā.

E. Vēlēšanu novērošana

Visā pasaulē īstenoto ES vēlēšanu novērošanas misiju mērķis ir uzlabot cilvēktiesības, atturot no iebiedēšanas un vardarbības vēlēšanu laikā un stiprinot demokrātijas institūcijas.

F. Sadarbība ar daudzpusējām organizācijām

ES cilvēktiesības veicina, piedaloties daudzpusējos forumos, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā, ANO Cilvēktiesību padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Eiropas Padomē. ES aktīvi veicina arī starptautisko tiesiskumu, piemēram, izmantojot Starptautisko Krimināltiesu.

G. Tematiskās finansējuma programmas

ES Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” cilvēktiesību un demokrātijas programma galvenokārt atbalsta un aizsargā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas iestājas par cilvēktiesībām un demokrātiju. Svarīga šīs programmas iezīme ir tas, ka finansējuma piešķiršanai nav vajadzīga partnervalsts valdības piekrišana. Programmas budžets 2021.–2027. gada periodam ir 1,511 miljardi EUR.

ES ir arī apņēmusies visās savās attīstības programmās pakāpeniski integrēt tiesībās balstītu pieeju, izmantojot rīkus, ko 2014. gadā izveidoja Komisija un kas atjaunināti 2021. gadā.

H. Pasākumi pret cilvēktiesību pārkāpumiem

2020. gada decembrī Padome pieņēma regulu, ar ko izveido globālu cilvēktiesību sankciju režīmu. Tas ES dod iespēju vērsties pret indivīdiem, vienībām un struktūrām, tostarp valstiskiem un nevalstiskiem rīcībspēkiem, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem visā pasaulē, ir tajos iesaistīti vai ir saistīti ar tiem. Sakarā ar vēl notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi 2024. gada februārī Padome 2024. gada 22. martā noteica ierobežojošus pasākumus pret vēl 33 privātpersonām un 2 vienībām. 2025. gada novembrī globālā cilvēktiesību sankciju režīma satvarā spēkā ir Padomes noteikti ierobežojošie pasākumi (aktīvu iesaldēšana un attiecīgā gadījumā ceļošanas aizliegumi) 131 privātpersonai un 37 vienībām.

Ir aizvien vairāk pierādījumu un sabiedrība aizvien vairāk apzinās, ka darbībās, kuru rezultātā tirgū tiek laists kāds produkts, notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Šajā sakarā Parlaments un Padome pieņēma direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kas stājās spēkā 2024. gada jūlijā. Šī direktīva liek uzņēmumiem apzināt un vajadzības gadījumā novērst, izbeigt vai mazināt savu darbību nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.

2024. gada decembrī stājās spēkā papildinoša regula, kas aizliedz ES tirgū laist produktus, kuri izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.

I. Gada ziņojumi

Ikgadējais ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un pieņem Padome, sniedz pārskatu par cilvēktiesību situāciju pasaulē, kā arī ES darbībām pārskata periodā.

Kas ko dara?

Šajā iedaļā ir izklāstīti dažādie ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumi cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā.

Eiropadome nosaka ES stratēģiskās intereses un vispārīgās ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas pamatnostādnes (5.1.1).

ES Padomes satvarā Ārlietu padome parasti izskata cilvēktiesību jautājumus, kas saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku vai ES tirdzniecības vai attīstības politiku. Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu, kura sagatavo augsta līmeņa diskusijas un lēmumus par cilvēktiesību jautājumiem, veido dalībvalstu cilvēktiesību eksperti un Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas pārstāvji.

Katrai ES delegācijai ir cilvēktiesību “fokusētājs”. ES delegācijām ir būtiska loma cilvēktiesību un demokrātijas stratēģiju izstrādē attiecībā uz valsti vai organizāciju, kur tās atrodas, cilvēktiesību dialogu sagatavošanā, darbā ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību un ES finansiālā atbalsta prioritāšu noteikšanā.

Komisija apspriež starptautiskos nolīgumus, uzrauga ES paplašināšanās procesu un kaimiņattiecības, kā arī vada attīstības programmas un finansēšanu (ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu).

ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos uzdevums ir ES cilvēktiesību rīcībpolitikas rezultativitātes un pamanāmības uzlabošana. Īpašajam pārstāvim ir plašs un elastīgs pienākumu klāsts, un viņš cieši sadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Parlaments sniedz ieguldījumu ES rīcībpolitiku izstrādē un uzrauga citu ES iestāžu darbu, kā izskaidrots nākamajā iedaļā.

Eiropas Parlamenta loma

Saskaņā ar LESD 207. un 218. pantu lielākā daļa starptautisko nolīgumu nevar stāties spēkā bez Parlamenta piekrišanas un Parlaments var atteikties dot piekrišanu, ja tam ir bažas par cilvēktiesībām. Piemēram, 2011. gadā Parlaments bloķēja ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības nolīguma tekstilizstrādājumu protokolu – galvenokārt sakarā ar ziņām par bērnu darba izmantošanu šajā valstī. Tas sniedza piekrišanu tikai 2016. gadā pēc tam, kad Uzbekistāna bija spērusi lielus soļus ceļā uz bērnu darba un piespiedu darba izbeigšanu.

LES 36. pants nosaka, ka priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ir regulāri jāapspriežas ar Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas “būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli” un jāinformē Parlaments par to attīstību. Parlaments var uzdot jautājumus vai sniegt ieteikumus Padomei vai priekšsēdētāja vietniekam / Augstajam pārstāvim.

Parlamenta rezolūcijas par cilvēktiesībām tiecas uzlabot informētību par cilvēktiesību pārkāpumiem, atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus un ar konkrētiem rīcībpolitikas priekšlikumiem virzīt ES cilvēktiesību rīcībpolitiku. Parlaments izstrādā rezolūcijas notiekošo likumdošanas procedūru ietvaros un arī pēc savas iniciatīvas, kad tas aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus par tematu, ko tā komitejas ir sagatavojušas. Rezolūcijas var būt arī rezultāts ikmēneša debatēm Parlamenta plenārsēdēs, kas tiek rīkotas, lai uzsvērtu klajus cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē. Parlamenta ikgadējā rezolūcijā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības rīcībpolitiku šajā jomā tiek analizēti ES cilvēktiesību rīcībpolitikas panākumi un izaicinājumi.

Ārlietu komitejai piesaistītā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteja atbild par jautājumiem, kas saistīti ar demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām – arī minoritāšu tiesībām – trešās valstīs un starptautisko tiesību principiem, kā arī par to, lai nodrošinātu visu ES ārējo rīcībpolitiku atbilstību tās cilvēktiesību rīcībpolitikai. Apakškomiteja veic arī ikdienas darbu ar cilvēktiesību jautājumiem, savukārt tās delegācijas regulāri apmeklē attiecīgās valstis un iestādes. Apakškomiteja uzrauga pēcpasākumus, kas saistīti ar Parlamenta steidzamajām rezolūcijām, un regulāri apspriežas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu par ES cilvēktiesību dialogiem.

Ar cilvēktiesību jautājumiem ES ārējās attiecībās nodarbojas vēl arī šādas komitejas: Ārlietu komiteja, Starptautiskās tirdzniecības komiteja, Attīstības komiteja un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja. Cilvēktiesības ir tikpat svarīgs elements arī Parlamenta pastāvīgo delegāciju darbā; tās divpusēji un parlamentāro asambleju kontekstā uztur sakarus ar trešo valstu parlamentiem.

Pateicoties Parlamentam piešķirtajām budžeta pilnvarām (saskaņā ar LES 14. pantu un LESD 310. panta 1. punktu), tas var ietekmēt līdzekļu piešķiršanu instrumentam “Eiropa pasaulē” un citam finansējumam, ko izmanto cilvēktiesību veicināšanai. Turklāt Parlamentam kopā ar Padomi ir jāapstiprina finansēšanas shēmas, kas saistītas ar ES ārpolitiku.

Parlaments katru gadu piešķir Saharova balvu par domas brīvību cilvēktiesību aktīvistiem pasaulē. 2025. gada oktobrī Saharova balvu par savu darbu cilvēktiesību, vārda brīvības un demokrātisko vērtību aizsardzībā saņēma divi ieslodzīti žurnālisti no Baltkrievijas un Gruzijas – Andžejs Počobuts un Mzija Amaglobeli.

Citi balvas ieguvēji ir:

• 2024. gadā – Marija Korina Mačado un ievēlētais Venecuēlas prezidents Edmundo Gonsaless Urrutija par viņu vadošo lomu Venecuēlas opozīcijā,
• 2023. gadā – Žina Mahsa Amini un kustība “Sievietes, dzīvība, brīvība” Irānā,
• 2022. gadā – drosmīgā Ukrainas tauta, ko pārstāvēja tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība,
• 2021. gadā – Aleksejs Navaļnijs, kurš bija pazīstams ar cīņu pret korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā,
• agrāk – Nelsons Mandela, Malala Jusafzaja, Raifs Badāvi un Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija.

Parlaments ir izveidojis Saharova balvas laureātu tīklu šīs balvas ieguvēju atbalstam, viņu savstarpējo kontaktu izveidei un kopīgu darbību sekmēšanai.

Parlaments cilvēktiesības veicina plašākās demokrātijas atbalsta darbībās, kas ietver vēlēšanu novērošanu, darbības pirms un pēc vēlēšanām, parlamentāro spēju veidošanu, mediāciju un dialogu par demokrātijas veicināšanu (5.4.2).

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs cilvēktiesības aktīvi atbalsta ar paziņojumiem un vēstulēm, kā arī apspriežot cilvēktiesību jautājumus ar svarīgām privātpersonām un organizācijām.

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas tīmekļa vietnē.

 

Adrián ROMERO AVELLO

11-2025