Savienības ieņēmumi
ES budžets lielākoties tiek finansēts no pašu resursiem un papildināts ar citiem ieņēmumiem. Gada ieņēmumiem pilnībā ir jāsedz gada izdevumi, jo budžeta deficīts nav atļauts. Lēmumus par pašu resursu sistēmu, balstoties uz vienprātības principu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, pieņem Padome, un tie ir jāratificē ikvienai dalībvalstij. Komisija kopā ar priekšlikumu 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmai nāca klajā ar ierosinājumu reformēt pašu resursu sistēmu.
Juridiskais pamats
- Līguma par ES darbību 311. pants un 322. panta 2. punkts un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a un 171. pants;
- Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu;
- Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus.
- Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, kas grozīta ar Padomes 2022. gada 5. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2022/615;
- Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi;
- Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.
Mērķis
Nodrošināt ES finansiālu autonomiju budžeta disciplīnas robežās.
Kā darbojas pašu resursu sistēma
Ar 1970. gada 21. aprīļa Pašu resursu lēmumu Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) tika nodrošināta ar pašu resursiem. Saskaņā ar Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 dalībvalstu ikgadējā iemaksa pašu resursu nodrošināšanai pašlaik ir ierobežota līdz 1,4 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Tā kā kopējie budžeta izdevumi nedrīkst pārsniegt kopējos ieņēmumus, šis maksimālais apjoms attiecas arī uz izdevumiem pašreizējās (2021.–2027. gada) daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros (1.4.3).
Ieņēmumu sastāvs
1. Pašu resursi
Tradicionālie pašu resursi galvenokārt sastāv no muitas nodokļa importam, ko iekasē kopš 1970. gada. Dalībvalstis var paturēt 25 % no iekasētā muitas nodokļa tā iekasēšanas izmaksu segšanai. Tradicionālie pašu resursi parasti ir aptuveni 10–15 % no pašu resursu ieņēmumiem[1].
PVN pašu resursi ir procentuāla daļa no aplēstā dalībvalstu iekasētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN); šo daļu dalībvalstis pārskaita Savienībai. Lai gan šis pašu resursu veids bija paredzēts 1970. gada lēmumā, dalībvalstis to sāka pārskaitīt Savienības budžetā tikai pēc to PVN sistēmu saskaņošanas 1979. gadā. PVN pašu resursi pašlaik ir aptuveni 10 % no pašu resursu ieņēmumiem.
Tā dēvētos plastmasas pašu resursus ieviesa 2021. gada 1. janvārī ar 2020. gada Pašu resursu lēmumu. Tā ir dalībvalstu iemaksa (tiešs pārskaitījums no dalībvalstu budžeta), kura balstās uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu un kuras aprēķināšanai izmanto vienotu piesaistīšanas likmi – 0,80 EUR par kilogramu. To dalībvalstu iemaksa, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par ES vidējo rādītāju, tiek samazināta par ikgadēju fiksētu summu, kas atbilst 3,8 kilogramiem plastmasas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Šī pašu resursu veida radītie ieņēmumi nodrošina aptuveni 3–4 % no pašu resursu ieņēmumiem.
NKI pašu resursi ir iemaksa, ko katru gadu budžeta procedūras ietvaros aprēķina kā vienotu procentuālu daļu no dalībvalstu NKI, un tos ieviesa ar Padomes 1988. gada 24. jūnija Lēmumu (88/376/EEK, Euratom). Sākotnēji tos bija paredzēts iekasēt tikai tad, ja pārējie pašu resursi pilnībā nesedza izdevumus, taču pašlaik ar tiem finansē ES budžeta izdevumu lielāko daļu. Kopš 90. gadu beigām NKI pašu resursu apjoms ir trīskāršojies, un pašlaik tie ir aptuveni 60–70 % no pašu resursu ieņēmumiem.
2. Citi ieņēmumi un no iepriekšējā gada pārnestais atlikums
Citi ieņēmumi ietver ES iestāžu darbinieku maksātos nodokļus, ar ko apliek viņu algu, trešo valstu iemaksas ES programmās, procentu maksājumus un sodas nauda, ko maksā uzņēmumi, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie pārkāpuši ES tiesības. Ja budžetā ir pārpalikums, to attiecīgā finanšu gada beigās pārnes uz nākamā gada budžetu kā ieņēmumus. Citi ieņēmumi, atlikums un tehniskās korekcijas parasti ir aptuveni 2–8 % no kopējiem ieņēmumiem.
Citos ieņēmumos tiek ieskaitīti arī aizņēmumi, un tie pašlaik veido 25–30 % no budžeta. ES budžeta deficīts nav pieļaujams, un tā izdevumus nav atļauts finansēt ar aizņemšanās palīdzību. Tomēr, lai finansētu dotācijas un aizdevumus, kas paredzēti Atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU (NGEU) ietvaros, Komisijai izņēmuma kārtā uz laiku tika atļauts kapitāla tirgos aizņemties līdz 750 miljardiem EUR (2018. gada cenās). Šo jauno neto aizņemšanos paredzēts pārtraukt 2026. gada beigās, un pēc tam būs atļautas tikai refinansēšanas operācijas.
3. Korekcijas mehānismi
Pašu resursu sistēmu izmantoja arī, lai koriģētu nelīdzsvarotību starp dalībvalstu neto iemaksām Savienības budžetā. Lai gan 1984. gadā ieviesto Apvienotās Karalistes atlaidi vairs nepiemēro, ar fiksētas summas korekcijas palīdzību joprojām tiek samazināta Dānijas, Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas iemaksa laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam.
Virzība uz ES pašu resursu reformu
Lisabonas līgumā atkārtoti norādīts, ka budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem, un saglabātas Padomes pilnvaras pēc apspriešanās ar Parlamentu vienprātīgi pieņemt lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu[2], ieviest jaunas pašu resursu kategorijas un atcelt esošās kategorijas. Šis līgums nosaka arī to, ka šādu lēmumu īstenošanas pasākumus Padome var pieņemt tikai ar Parlamenta piekrišanu, un šis noteikums pastiprina Parlamenta pozīciju šajā procesā.
Balstoties uz jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem, Parlaments vairākās pēdējos gados pieņemtās nostājās un rezolūcijās[3] atkārtoti ir prasījis veikt pašu resursu sistēmas padziļinātu reformu. Lai panāktu stabilāku ES budžetu, kas paredzēts ES politikas mērķu atbalstīšanai, Parlaments ir norādījis uz nepieciešamību ieviest uz augstiem mērķiem balstītu un līdzsvarotu jaunu ES pašu resursu grozu, kurš būtu taisnīgs, vienkāršs, pārredzams un fiskāli neitrāls iedzīvotājiem. Parlaments arī atkārtoti ir prasījis veikt reformas, lai ieņēmumu iekasēšanu padarītu vienkāršāku, pārredzamāku un demokrātiskāku, samazinātu uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru un pakāpeniski atteiktos no jebkādām atlaidēm.
2017. gada janvārī augsta līmeņa grupa (t. s. Monti grupa) iepazīstināja ar savu galīgo ziņojumu par pārredzamākiem, vienkāršākiem, taisnīgākiem un demokrātiski pārskatatbildīgākiem veidiem, kā finansēt ES budžetu. Ziņojuma secinājums bija šāds: lai varētu risināt aktuālās problēmas un sasniegt taustāmus rezultātus ES iedzīvotāju labā, ir jāreformē ES budžets – gan tā ieņēmumu, gan izdevumu daļa.
Balstoties uz šo ziņojumu un tam sekojošo Pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, Komisija 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu ieviest jaunu pašu resursu grozu[4], taču šo priekšlikumu nepieņēma.
Nesenie mēģinājumi reformēt ES ieņēmumus
Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē valstu vai to valdību vadītāji vienojās par 2021.–2027. gada DFS, Next Generation EU (NGEU) instrumentu, maksājumu maksimālā apjoma palielināšanu un jauna – uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem balstīta – pašu resursu veida ieviešanu, sākot no 2021. gada janvāra.
NGEU pamatā bija Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikums aizņemties līdz 750 miljardiem EUR, starptautiskajos tirgos ES vārdā emitējot obligācijas ar 3–30 gadu atmaksas termiņu, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ietekmi. Lai atbalstītu saistības, ko ES uzņēmusies nolūkā atmaksāt tirgū piesaistīto finansējumu, Komisija papildus jau ierosinātajam pastāvīgajam pašu resursu maksimālā apjoma palielinājumam no 1,2 % uz 1,4 % no NKI ir nākusi klajā ar priekšlikumu izņēmuma kārtā un uz laiku palielināt pašu resursu maksimālo apjomu par 0,6 % no ES NKI, lai ņemtu vērā jauno ekonomisko kontekstu.
Reaģējot uz minēto Komisijas priekšlikumu, Parlaments 2020. gada 23. jūlija rezolūcijā uzsver, ka tikai papildu jaunu pašu resursu ieviešana var palīdzēt atmaksāt ES parādu, ko radījusi ar NGEU saistītā aizņemšanās, un vienlaikus glābt ES budžetu un mazināt fiskālo spiedienu uz dalībvalstu finansēm un ES iedzīvotājiem. Parlamenta 2020. gada 16. septembra nostājā, kas pieņemta saskaņā ar apspriešanās procedūru, atkārtoti prasīts ieviest jaunus pašu resursus, vadoties pēc iepriekš noteikta ceļveža.
2020. gada 10. novembrī Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunu vedēji panāca politisku vienošanos par DFS, pašu resursiem un konkrētiem aspektiem attiecībā uz atveseļošanas instrumenta pārvaldību. Tā rezultātā kā jauns pielikums Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību ir noteikts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam, lai segtu NGEU parāda atmaksas izdevumus.
Pašu resursu lēmumu pieņēma 2020. gada 14. decembrī, pēc tam līdz 2021. gada 31. maijam to ratificēja visas dalībvalstis, un to sāka piemērot ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.
Pēc tam – 2021. gada 22. decembrī un 2023. gada 20. jūnijā – tika publicēti divi Komisijas priekšlikumi[5]. Tie ietvēra pašu resursus, kas balstās uz ieņēmumiem no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotu izsoles, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) radītos ieņēmumus un pagaidu statistiskos pašu resursus, kuri balstās uz uzņēmumu peļņu (kurus paredzēts aizstāt ar patiesiem pašu resursiem, kas balstās uz uzņēmumu ienākuma nodokli).
Tā kā Padome minēto pašu resursu grozu neapstiprināja, Komisija 2025. gada 16. jūlijā publicēja jaunu priekšlikumu par ES pašu resursu sistēmu. Tas ietver iepriekš ierosinātos jaunos pašu resursu veidus, proti, 75 % no OIM radītajiem ieņēmumiem un 30 % no ETS1 ieņēmumiem (ETS2 ieņēmumi netiek iekļauti). Tas nosaka jaunus pašu resursu veidus, kuru pamatā ir nesavāktie e-atkritumi (2 EUR par kg), akcīzes nodokli, ko piemēro tabakai un saistītiem izstrādājumiem (15 % no minimālā akcīzes nodokļa) un ikgadēju vienreizēju iemaksu, kuru piemēro lieliem uzņēmumiem, kas darbojas ES (līdz 0,1 % no to neto apgrozījuma). Priekšlikumā iekļauta arī esošo pašu resursu korekcija, piemēram, tradicionālo pašu resursu iekasēšanas izmaksu samazināšana (no 25 % uz 10 %) un grozījumi attiecībā uz plastmasas pašu resursiem (likmes palielināšana līdz 1 EUR par kg un turpmāka koriģēšana atkarībā no inflācijas līmeņa). Tajā arī precizēts, ka saistībā ar e-komerciju iekasētās summas ir ieskaitāmas tradicionālajos pašu resursos un ka tiek atcelti zemas vērtības sūtījumiem piemērotie atbrīvojumi. Visbeidzot, tajā ierosināts pārtraukt jebkādu korekciju veikšanu, tostarp vienreizējo samazināšanu, ko piemēro uz NKI balstītajiem pašu resursiem, PVN bāzes maksimālā apjoma noteikšanu un samazināšanu, kuru piemēro nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma pašu resursiem.
Paredzams, ka ierosinātā pašu resursu pakete radīs 40 % no pašreizējā gada budžeta: aptuveni 6 % tiktu iegūti no ETS, 1 % – no OIM, 10 % – no e-atkritumiem, 7,5 % – no tabakas, 4,5 % – no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašu resursiem un 10 % – no pašreizējo pašu resursu korekcijas.
Eiropas Parlamenta viedoklis par minētajiem reformu priekšlikumiem
Ar jauno pašu resursu 2021. gada grozu saistītās apspriešanās procedūras laikā Parlaments kopumā atbalstīja attiecīgo priekšlikumu, izdarot tajā dažus grozījumus. Parlaments arī 2023. gada 10. maijā pieņēma rezolūciju, kurā mudina Padomi pieņemt minēto pašu resursu grozu un ierosina vēl citus jaunus pašu resursus. Vēlāk savā 2023. gada 9. novembra rezolūcijā Parlaments apstiprināja priekšlikumu otrajai paketei, izdarot tajā dažus grozījumus.
Nesen savā 2025. gada 7. maija rezolūcijā Parlaments no jauna “aicina Padomi steidzamības kārtā pieņemt jaunus pašu resursus” un “uzsver, ka jauni patiesi pašu resursi – papildus Iestāžu nolīgumā minētajiem – ir būtiski”.
Andras Schwarcz