Gaisa transports: civilās aviācijas drošība

Šajā faktu lapā ir skaidrots, kā Eiropas Savienība aizsargā civilo aviāciju pret terorismu un nelikumīgām darbībām. Ir aprakstīti kopīgie drošības standarti, ko piemēro visām ES lidostām, aviosabiedrībām un operatoriem, tostarp noteikumi par pasažieru un kravu pārbaudēm, kiberdrošību un datu aizsardzību. Minētie noteikumi tiek regulāri atjaunināti, lai atspoguļotu jaunus riskus, un gan dalībvalstīm, gan Komisijai, gan Parlamentam ir sava loma šo noteikumu veidošanā, izpildes panākšanā un kontrolē. Dalībvalstis ir tiesīgas piemērot vēl stingrākus pasākumus.

Juridiskais pamats

• Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts.

Mērķi

Aviācijas drošība (jāievēro, ka šis jēdziens nenozīmē to pašu ko aviācijas drošums 3.4.9) nozīmē novērst nelikumīgas iejaukšanās darbības, it sevišķi nepieļaut ieroču un sprāgstvielu nokļūšanu gaisa kuģos – šīs bažas ievērojami pastiprinājās pēc 2001. gada septembrī Ņujorkā notikušajiem teroristu uzbrukumiem. Kopš tā laika tiesiskais regulējums visā pasaulē ir ticis ievērojami paplašināts, tam notiekot gan valstu līmenī, gan arī īstenojot starptautisku sadarbību, šajā regulējumā ietilpst arī Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO)[1] standarti, tostarp Čikāgas konvencijas 17. pielikums un Universālā drošības kontroles programma (USAP)[2].

Sasniegumi

Pēc 2001. gada septembrī notikušajiem teroristu uzbrukumiem 2002. gadā ES pieņēma regulu, ar kuru tika izveidoti kopīgi aviācijas drošības noteikumi (Regula (EK) Nr. 2320/2002), par mērķi izvirzot civilās aviācijas aizsardzību un Čikāgas konvencijas 17. pielikuma vienotas interpretācijas nodrošināšanu dalībvalstīs. Šo regulu vēlāk aizstāja 2008. gadā pieņemtā regula par kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem un standartiem (Regula (EK) Nr. 300/2008), ar ko tika ieviesti kopīgi noteikumi un pamatstandarti aviācijas drošības jomā, kā arī atbilstības uzraudzības mehānismi. To papildina vairākas citas regulas, proti, kopīgos pamatstandartus papildinoši vispārēji pasākumi vai sīki izstrādāti pasākumi minēto standartu īstenošanai[3]. Komisija minētās regulas pieņem kā īstenošanas aktus. Īstenošanas noteikumi, kuri ietver neizpaužamu drošības informāciju, netiek publicēti. ES tiesiskais regulējums ir balstīts uz saistošiem kopīgiem standartiem un vairākiem pamatprincipiem:

• Katra dalībvalsts ir atbildīga par drošību lidojumos no lidostām, kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā (ICAO definētā “uzņemošās valsts atbildība”);
• Pirms iekāpšanas lidmašīnā visiem pasažieriem, darbiniekiem un bagāžai ir jāiziet drošības caurskate. Drošības caurskates pirms iekraušanas lidmašīnā piemēro arī kravai, pasta sūtījumiem un lidojumā nepieciešamajiem krājumiem, ja vien tiem nav veiktas citas nepieciešamās drošības pārbaudes.
• Dalībvalstīm ir tiesības piemērot vēl stingrākus drošības pasākumus, ja tās uzskata, ka tas ir nepieciešams.

ES tiesiskais regulējums attiecas uz visiem gaisa transporta sistēmas elementiem, kuri var ietekmēt gaisa kuģa un/vai infrastruktūras drošību, proti, uz lidostām, gaisa kuģiem, pasažieriem, bagāžu, kravu, lidostās un lidojumā nepieciešamajiem krājumiem, drošības dienestu personālu un aprīkojumu. ES noteikumi attiecas uz visām ES lidostām, kuras darbojas civilās aviācijas jomā, visiem operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus šajās lidostās, tostarp gaisa pārvadātājiem, un visiem pārējiem operatoriem, kuri piemēro aviācijas drošības standartus un piedāvā preces vai pakalpojumus lidostām vai pašās lidostās[4]. Tomēr piemērojamos drošības standartus var īstenot, samērīgi pielāgojoties konkrētajai gaisa kuģa, ekspluatācijas vai satiksmes situācijai.

Šajā sakarībā katrai dalībvalstij ir jāieceļ viena iestāde, kuras pienākums ir koordinēt un uzraudzīt aviācijas drošības tiesību aktu piemērošanu. Turklāt katra dalībvalsts izstrādā un īsteno valsts civilās aviācijas drošības programmu. Dalībvalstīm jāizveido un jāīsteno arī valsts kvalitātes kontroles programma, jāuzliek sodi pārkāpumu gadījumos un jāsadarbojas ar Eiropas Komisiju, kad tā veic pārbaudes, uzraugot ES aviācijas drošības noteikumu ievērošanu. Savukārt Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par aviācijas drošību, bez iepriekšēja brīdinājuma veic pārbaudes lidostās un pārbauda operatorus, tā uzraugot ES tiesību aktu īstenošanu. Pārbaudītas tiek arī minētās dalībvalstu iestādes.

No 2014. gada jūlija tiem gaisa pārvadātājiem, kuri nogādā kravas no trešo valstu lidostām Eiropas Savienībā, ir jāievēro ACC3 programmas prasības, lai nodrošinātu, ka kravas faktiskās caurskates tiek veiktas atbilstoši ES standartiem. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā veic pārbaudes uz vietas trešo valstu lidostās.

Lai atvieglotu gaisa satiksmes operācijas, Eiropas Komisija var atzīt par līdzvērtīgiem trešo valstu aviācijas drošības standartus.

Atzīstot par līdzvērtīgām trešo valstu īstenotās prasības drošības jomā, Eiropas Savienībai paveras iespēja ar trešām valstīm vienoties par “vienas pieturas” drošības pasākumiem. Kā piemērus šeit var minēt Amerikas Savienotās Valstis, Kanādu un Melnkalni. 2018. gada 6. februārī ES parakstīja vienošanos ar Singapūru par “vienas pieturas” drošības pasākumu ieviešanu. Tā paredz, ka pasažieri ar rokas bagāžu un reģistrēto bagāžu, kuri ierodas no Singapūras Čani lidostas, var pārsēsties uz savienoto lidojumu ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) lidostās, neveicot atkārtotas drošības pārbaudes.

Patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm pašām noteikt, kā tiek segtas aviācijas drošības izmaksas. Eiropas Komisija 2009. gadā nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par aviācijas drošības nodevām, kuras mērķis bija nodrošināt zināmu pamatprincipu piemērošanu, piemēram, pārvadātāju vai pasažieru diskriminācijas nepieļaušanu un drošības nodevu saistību ar izmaksām. Tomēr, tā kā Parlaments un Padome nenonāca pie vienošanās, Komisija minēto priekšlikumu 2015. gadā atsauca.

Saskaņā ar 2016. gada direktīvu par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu (Direktīva (ES) 2016/681) aviosabiedrībām ir jānodod valstu iestādēm uz ES un no ES lidojošo pasažieru PDR dati attiecībā uz visiem lidojumiem starp trešām valstīm un ES. Šos datus izmanto teroristu uzbrukumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un attiecīgajai kriminālvajāšanai.

2022. gadā Komisija, pārskatot 2015. gada īstenošanas regulu par detalizētiem aviācijas drošības pasākumiem (Regula (ES) 2015/1998), pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2022/421. Regulas atjauninātā redakcija paredzēja ar COVID-19 pandēmiju saistītu statusa maiņu aviosabiedrībām, operatoriem un uzņēmumiem, kuri piedāvā drošības kontroli kravām un pastam no trešām valstīm, iepriekšējas kravas informācijas ieviešanu darbībām trešās valstīs, kā arī sprāgstvielu atklāšanas aprīkojuma izvietošanu ES lidostās un no jauna definēja un stiprināja konkrētus aviācijas drošības pasākumus.

Līdz ar kritiskās infrastruktūras straujo digitalizāciju par ievērojamu un augošu risku globālajai stabilitātei ir kļuvis kiberdrošības aspekts. Gaisa transporta kiberdrošība ir kritiski svarīga un arvien sarežģītāka joma, ņemot vērā nozares lielo atkarību no digitālajām sistēmām. 2022. gada direktīva par kiberdrošību Eiropas Savienībā (Direktīva (ES) 2022/2555 jeb TID 2 direktīva) tika veidota, lai panāktu vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā ES, ieviešot kopīgas prasības kiberdrošības risku novēršanai plašam kritisko vienību klāstam ES, tostarp aviosabiedrībām, lidostu vadības struktūrām un satiksmes pārvaldības kontroles operatoriem.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments ir konsekventi uzsvēris civilās aviācijas drošības ārkārtīgi svarīgo nozīmi ES, atbalstot spēcīgu un efektīvu sistēmu terorisma novēršanai un nepieļaušanai. Šajā sakarībā Parlaments turklāt akcentējis arī nepieciešamību aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības, proti, tiesības uz privātumu, personas cieņu un veselību, līdzsvarojot tās ar aviācijas drošības pilnveidošanas pasākumiem.

Parlaments principā uzskata, ka aviācijas drošības jomā nav piemēroti izmantot īstenošanas aktus, vismaz ne attiecībā uz tiem pasākumiem, kuri skar iedzīvotāju tiesības. Tādēļ rezolūcijā, ko Parlaments pieņēma 2011. gada jūlijā, ir prasīts Parlamentu pilnībā iesaistīt šādu lēmumu pieņemšanā, piemērojot koplēmuma procedūru.

Turklāt Parlaments uzskata, ka drošības nodevas ir jāizmanto tikai drošības izmaksu segšanai un ka dalībvalstīm, kuras piemēro stingrākus pasākumus, pašām ir jāsedz ar tiem saistītās papildu izmaksas.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas saistībā ar aviācijas drošību.

• 2008. gada 23. oktobrī tika pieņemta rezolūcija par aviācijas drošības pasākumu un ķermeņa skeneru ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu, personas cieņu un datu aizsardzību.
• 2010. gada 5. maijā Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aviācijas drošības nodevām.
• 2011. gada 6. jūlijā tika pieņemta rezolūcija par aviācijas drošību, īpaši drošības skeneru izmantošanu.
• Savukārt 2016. gada 14. aprīlī Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma nostāju par PDR datu izmantošanu, kurā noteikts, ka datu apstrādi nedrīkst balstīt uz personas rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģiju, veselību, dzimumorientāciju, filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās. Parlaments piešķīra prioritāru nozīmi sensitīvu datu, tostarp informācijas par reliģisko pārliecību, politisko piederību, veselības stāvokli un rasi, aizsardzībai.

Šo faktu lapu sagatavojis Eiropas Parlamenta Transporta, nodarbinātības un sociālo lietu politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Transporta un tūrisma komitejas tīmekļa vietni.

Ariane Debyser

04-2026