Autotransports: tiesību aktu saskaņošana
Šajā faktu lapā ir aprakstīti pasākumi, ko ES veikusi, lai pēc iespējas saskaņotu tiesību aktus, kas reglamentē autotransportu Eiropas Savienībā. Bez ES valstīs spēkā esošo attiecīgo tiesību normu saskaņošanas izveidot vienotu Eiropas autotransporta tirgu nav iespējams. ES pieņemtie pasākumi ir nodokļu, tehniskajā, administratīvajā un sociālajā jomā. Šajā faktu lapā ir aplūkots tiesiskais regulējums, tā mērķi un sasniegumi, kā arī Parlamenta loma noteikumu izstrādē.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību VI sadaļa, jo īpaši 91. pants, paredz kopīgus noteikumus, kas piemērojami starptautiskajiem pārvadājumiem, kuri šķērso ES valstis, tostarp pasākumus attiecībā uz pasažieru drošību.
ES autotransporta tiesību aktu saskaņošanas mērķi
ES valstīs spēkā esošo attiecīgo tiesību aktu saskaņošanas mērķis ir nodrošināt kopēju autotransporta rīcībpolitiku, kas:
- nodrošina godīgus konkurences apstākļus un
- garantē pakalpojumu sniegšanas brīvību.
Tas attiecas ne tikai uz nodokļiem (PVN, ceļa nodoklis un akcīzes nodoklis degvielai) un valsts atbalstu, bet arī uz tehniskajām specifikācijām (atļautajiem maksimālajiem gabarītiem un svaru), sociālajām prasībām (labāki dzīves vai darba apstākļi, godīga konkurence, mazāka sociālā atstumtība) un vides aizsardzības pasākumiem.
Saskaņošanas sasniegumi
A. Nodokļu un tehnisko normu saskaņošana
1. Maksa par infrastruktūras lietošanu: eirovinjete
Sākotnējais tiesību akts:
Eirovinjetes direktīva (Direktīva 1999/62/EK) nosprauda atsauces punktu, saskaņā ar ko transporta uzņēmumiem ir jāatlīdzina infrastruktūras lietošanas izmaksas. Tās pamatā ir princips “piesārņotājs maksā” un autotransporta ārējo izmaksu internalizācija (t. i., uzņēmumu finanšu lēmumos iekļaujot ārējās izmaksas un bieži vien sociālās vai vides izmaksas, piemēram, par piesārņojumu). Tās mērķis ir nodrošināt, ka maksa atspoguļo izmaksas, kas rodas, smagajiem kravas transportlīdzekļiem izmantojot infrastruktūru.
Vēlākas pārskatīšanas:
direktīvas 2006. gada pārskatīšana:
- paredzēja noteikumus iekasējamo infrastruktūras izmaksu aprēķināšanai;
- iekļāva noteikumu par regulatīvajām maksām, kas īpaši paredzētas cīņai pret piesārņojumu un sastrēgumiem; un
- atļāva palielināt autoceļu nodevas kalnu apgabalos par līdz pat 25 %, lai līdzfinansētu alternatīvu infrastruktūru, ko Parlaments un Padome nosauca par Eiropas transporta tīkla prioritāriem projektiem.
Direktīvas 2011. gada pārskatīšana ieviesa pārredzamu modeli, ko var izmantot, lai aprēķinātu visas ārējās izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar vidi, troksni, sastrēgumiem un veselību. Tajā paredzēja stratēģiju šā modeļa pakāpeniskai piemērošanai visiem transporta veidiem.
Direktīvas 2022. gada pārskatīšanā parādījās jauni noteikumi, kas paplašināja direktīvas darbības jomu, attiecinot to uz visiem lielas noslodzes un mazas noslodzes transportlīdzekļiem, ne tikai kravas automobiļiem, kuru svars pārsniedz 3,5 tonnas, un ieviesa pienākumu segt ārējās izmaksas, ko veido smago transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums. ES valstis var arī ieviest sastrēgumu maksas jebkurā sava ceļu tīkla daļā, kas ir regulāri pārslogota.
Papildinošie tiesību akti: direktīva par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sakārtošanu un saskaņošanu visā ES un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu tika pieņemta 2019. gadā.
2. Emisiju standarti
a. Vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisijas
Sākotnējais tiesību akts:
ES 2009. gadā kā daļu no integrētas pieejas CO2 emisiju samazināšanai pieņēma regulu par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem automobiļiem un 2011. gadā – regulu par emisiju standartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem.
Vēlākas pārskatīšanas:
ES 2014. gadā pieņēma grozošās regulas par jauniem vieglajiem automobiļiem un jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Tajās ir noteikti līdzekļi, kā sasniegt 2020. gada mērķrādītājus CO2 emisiju samazināšanai abu veidu transportlīdzekļiem.
ES 2019. gadā pieņēma regulu par emisiju standartu noteikšanu vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem. Tā noteica samazināšanas mērķrādītājus 2025.–2030. gadam. Tā grozīja regulu par tipa apstiprinājumu abiem transportlīdzekļu tipiem un atcēla regulas, ar ko nosaka emisiju standartus vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros un lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, ES 2023. gadā pieņēma jaunu regulu par CO, grozot 2019. gada regulu. Šī jaunā regula nosaka CO2 samazināšanas mērķrādītāju 55 % apmērā jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un 50 % apmērā jauniem vieglajiem kravas automobiļiem līdz 2030. gadam un 100 % CO2 samazinājuma mērķrādītāju jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem līdz 2035. gadam.
b. Lielas noslodzes transportlīdzekļi
Sākotnējais tiesību akts:
ES 2019. gadā pieņēma pirmo regulu par CO. Tās pamatā bija 2018. gada regula par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu.
Vēlākie tiesību akti:
ES 2024. gadā pieņēma regulu, ar ko groza un pastiprina CO un paplašina šo standartu piemērošanas jomu. Tā paredz, ka, nosakot ceļu lietošanas maksu samazinājumu, tiek ņemta vērā piekabju un puspiekabju ietekme uz CO2 emisijām.
c. Vieglo pasažieru automobiļu un vieglo transportlīdzekļu izplūdes un citas emisijas
Sākotnējais tiesību akts:
sākotnējo regulējumu par vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem pieņēma tālajā 1970. gadā ar direktīvu par pasākumiem pret gaisa piesārņojumu no vieglajiem automobiļiem.
Vēlākie tiesību akti:
ES 2007. gadā pieņēma transportlīdzekļu emisiju regulu, ar ko nosaka Euro 5 un Euro 6 standartus vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem, izmantojot mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu.
2017. gadā transportlīdzekļu emisiju regulu papildināja ar vēl vienu regulu, kas ES tiesiskajā regulējumā ievieš visā pasaulē saskaņotas testa procedūras vieglajiem transportlīdzekļiem un emisiju noteikšanai reālos braukšanas apstākļos.
d. Lielas noslodzes transportlīdzekļu izplūdes un citas emisijas
Sākotnējais tiesību akts:
1988. gadā tika pieņemta direktīva, kas noteica Euro I standartu un ir pirmais tiesību akts, kurš paredz emisiju standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētā direktīva noteica sākotnējās robežvērtības oglekļa monoksīdam (CO), ogļūdeņražiem (HC) un slāpekļa oksīdiem (NOx) un nepieciešamās tipa apstiprināšanas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību. Tai sekoja vairāki tiesību akti, kuru rezultātā esam nonākuši pie pašreizējiem Euro VII standartiem.
Vēlākie tiesību akti:
ES 2005. gadā pieņēma direktīvu (Direktīva 2005/55/EK), ar ko ievieš stingrākus noteikumus (Euro V standarti) attiecībā uz NOx un cietajām daļiņām (PM), un to piemēroja no 2008. gada.
Pēc tam 2009. gadā tika pieņemta regula, kas noteica Euro VI standartus. Regula, ko piemēroja kopš 2013. gada, ievērojami samazināja emisiju robežvērtības dīzeļmotoriem un benzīna motoriem, tostarp NOx, PM, CO un HC emisiju robežvērtības.
e. Jaunākās norises emisiju standartu jomā
Jaunākais tiesību akts par transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprināšanu ir regula, kas nosaka Euro VII emisiju standartus visiem jaunajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus pārdod ES. Tā nosaka jaunus visu mehānisko transportlīdzekļu emisiju standartus gaisa piesārņotājiem (NOx, CO, PM u. c.) un ar izplūdi nesaistītām emisijām (piemēram, putekļiem no bremžu diskiem un riepu nodilumam, kas ir jauns vērā ņemamais elements).
Komisija 2023. gadā pieņēma ieteikumu par transportlīdzekļu periodisko apskašu uzlabošanu un saskaņošanu. Lai panāktu transportlīdzekļu atbilstību emisiju standartiem visā ekspluatācijas laikā, izšķiroša nozīme ir precīzai testēšanai. Komisijas ieteikums sniedz vadlīnijas par mērierīcēm, procedūrām un metroloģiskajām un tehniskajām prasībām. Tas arī nosaka daļiņu skaita atbilstības vai neatbilstības robežvērtību, lai nodrošinātu, ka pārbaužu laikā tiek atklāti transportlīdzekļi ar dīzeļdegvielas daļiņu filtriem, kuri ir bojāti vai kuros notikusi neatļauta iejaukšanās.
Daļēji pamatojoties uz šo ieteikumu, Komisija 2025. gada 24. aprīlī nāca klajā ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi. Tajā ierosināts ieviest jaunus emisiju testēšanas standartus, izmantojot modernas metodes ultrasmalku daļiņu un NOx noteikšanai, kas palīdzētu atklāt transportlīdzekļus ar augstu emisiju līmeni, tostarp tādus, kuros notikusi neatļauta iejaukšanās. Tajā ir arī paredzētas ikgadējas pārbaudes vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem, kas vecāki par 10 gadiem, un paredzēts pastiprināt cīņu pret krāpšanu. Šobrīd šos priekšlikumus izskata Padome un Parlaments.
3. Maksimāli pieļaujamais svars un gabarīti
Sākotnējais tiesību akts:
Svara un gabarītu direktīva, ko pieņēma 1996. gadā, ir atsauces teksts, ko izmanto, lai noteiktu maksimālos gabarītus noteiktiem ceļu transportlīdzekļiem, kas pārvietojas starp ES valstīm.
Vēlākas pārskatīšanas un tiesību akti:
ES 1997. gadā pieņēma direktīvu, kas saskaņo autobusu un transportlīdzekļu ar piekabēm maksimālos gabarītus, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ES un jo īpaši lai nodrošinātu, ka kabotāžas pārvadājumi (t. i., kravu vai cilvēku pārvadājumi ES valstī, ko veic transporta uzņēmums no citas ES valsts) pasažieru pārvadājumu jomā darbojas efektīvi.
ES 2002. gadā pieņēma direktīvu, kas paplašina Svaru un gabarītu direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz pasažieru transportlīdzekļiem.
ES 2015. gadā pieņēma direktīvu, kas grozīja Svaru un gabarītu direktīvu, kura paredzēja noteiktu Eiropas Savienībā izmantojamu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru starptautiskajos autopārvadājumos.
Komisija 2019. gadā pieņēma lēmumu, kas grozīja Svaru un gabarītu direktīvu attiecībā uz termiņu īpašo noteikumu par maksimālajiem garumiem īstenošanai tādām kabīnēm, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus.
2023. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu direktīvai, lai saskaņotu ES un valstu prasības, novērstu regulatīvos un tehniskos šķēršļus bezemisiju tehnoloģiju un energotaupības ierīču ieviešanai lielas noslodzes transportlīdzekļos un veicinātu intermodālos pārvadājumus. Parlaments 2024. gadā pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, savukārt Padome savu vispārējo pieeju pieņēma 2025. gada beigās. Iestāžu sarunu pirmais trialogs (trīs dalībnieku – Komisijas, Padomes un Parlamenta – diskusija) notika 2025. gada 9. decembrī.
B. Administratīvo noteikumu saskaņošana
1. Tiesību aktos noteiktie transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
a. Vadītāja apliecība
Sākotnējais tiesību akts:
1991. gada direktīva par vadītāju apliecībām (Padomes Direktīva 91/439/EEK) saskaņoja apliecību formātu un transportlīdzekļu kategorijas, ieviesa savstarpējās atzīšanas principu un noteica pamatprasības attiecībā uz autovadītāja veselību un iemaņām.
Vēlākas pārskatīšanas un tiesību akti
ES 1996. gada direktīva par vadītāju apliecībām (Padomes Direktīva 96/47/EK) ieviesa alternatīvu kredītkartes izmēra vadītāja apliecības formātu.
ES 2006. gadā pieņēma trešo direktīvu par transportlīdzekļu vadīšanu, ar ko atcēla 1991. gada direktīvu. Tā noteica pienākumus, kas ES valstīm bija jāizpilda vēlākais līdz 2033. gadam, tostarp obligātu kredītkartes formāta vadītāja apliecību izdošanu.
2025. gada direktīvas par vadītāju apliecībām, kas pārskatīja 1996. gada direktīvu, mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un novērst šķēršļus ES pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties, uzlabojot transportlīdzekļa vadīšanas prasmes, panākot transportlīdzekļu vadītāju pienācīgu piemērotību un samazinot administratīvos slogus. Tā atjaunina minimālās prasības visā ES attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju piemērotību, ievieš ES mērogā obligāto pārbaudes laiku iesācējiem vadītājiem un izveido kārtību transportlīdzekļa vadīšanai, sākot no 17 gadu vecuma, ar pavadošo personu.
b. Transportlīdzekļa vadītāja sākotnējās kvalifikācijas iegūšana un periodiska apmācība
Sākotnējais tiesību akts:
ES 2003. gadā pieņēma direktīvu, kas paredzēja obligātu sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību profesionāliem dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu vadītājiem. ES 2018. gadā pieņēma direktīvu, kas groza divas iepriekšējās direktīvas par vadītāju apliecībām. Šīs atjauninātās direktīvas mērķis bija nodrošināt, ka tiek piemērotas atbilstošas minimālās apmācības prasības un ka apmācība tiek vairāk atzīta visā ES, tādējādi novēršot savstarpējas atzīšanas problēmu.
Komisija 2021. gadā publicēja 2003. gada direktīvas par transportlīdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību kodifikāciju (t. i., tiesību aktu un tā grozījumus apvienojot vienā saistošā tiesību aktā).
c. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts
Sākotnējais tiesību akts:
Padomes regulās, kas pieņemtas 1992. un 1993. gadā, ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus ES valstī.
Vēlākas pārskatīšanas un tiesību akti
ES 2002. gadā pieņēma regulu, kas groza iepriekš minētās regulas, lai izveidotu “vadītāja atestātu”. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts ir vienots dokuments, kurš apliecina, ka transportlīdzekļa vadītāju, kas veic kravu autopārvadājumus starp ES valstīm, vai nu likumīgi nodarbina attiecīgais ES pārvadātājs valstī, kurā pārvadātājs ir iedibināts, vai viņš ir likumīgi nodots attiecīgā pārvadātāja rīcībā.
Kopš 2011. gada vadītāju atestāciju reglamentē 2009. gada regula par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (Regula (EK) Nr. 1072/2009), kura stājās iepriekš minētās 2002. gada regulas vietā.
ES 2022. gadā pieņēma regulu par Ukrainas autovadītāju dokumentu atzīšanu, ņemot vērā Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Regula ietver noteikumu, ka dokumentu atzīšana neietekmē to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas reglamentē transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, apturēšanu, atsaukšanu vai anulēšanu dalībvalstī.
2. Autotransporta noteikumu izpildes panākšana
Bieži vien pārkāpēji no ārvalstīm nesaņem nekādu sodu par ES autotransporta noteikumu pārkāpšanu, jo viņus nevar atrast vai sodi netiek piemēroti. Tāpēc ES ir izstrādājusi dažas iniciatīvas, lai palīdzētu ES valstīm vajāt šos likumpārkāpējus.
ES 2011. gadā pieņēma direktīvu, kas veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. Tā ieviesa procedūras, kas atviegloja ES valstu policijai informācijas apmaiņu likumpārkāpēju identificēšanas nolūkā, lai samazinātu iespējamību, ka ārvalstu satiksmes noteikumu pārkāpēji paliek nesodīti par bīstamiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Parlaments un Padome 2015. gadā pieņēma Pārrobežu apmaiņas ar informāciju (CBE) direktīvu, kas padara iespējamu pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem visā Eiropas Ekonomikas zonā (ES nolīgums ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju).
Mobilitātes paketes I ietvaros Komisija 2022. gadā pieņēma divas īstenošanas regulas, lai nodrošinātu mērķtiecīgākas un konsekventākas pārbaudes par atbilstību ES autotransporta noteikumiem.
- Pirmā īstenošanas regula groza 2016. gada regulu, ar ko izveidoja kopēju klasifikācijas sistēmu attiecībā uz nopietniem ES autotransporta noteikumu pārkāpumiem. Tā atjaunina sarakstu ar nopietniem pārkāpumiem, kas varētu kaitēt autopārvadātāja reputācijai.
- Otrā īstenošanas regula ievieš vienotu formulu ES autotransporta riska novērtējuma aprēķināšanai.
ES 2024. gada decembrī pieņēma direktīvu, kas veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. Tā grozīja 2015. gada direktīvu par ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildi. Šī jaunā direktīva:
- stiprina transportlīdzekļu vadītāju tiesības attiecībā uz valodu, informācijas pieejamību un pārsūdzības iespējām;
- paplašina aptverto nodarījumu tvērumu;
- saīsina kopējo procedūras ilgumu;
- labāk ņem vērā grūtības, ko rada trešo valstu autovadītāji;
- nosaka aizliegumu, sākot no brīža, kad pagājuši divi gadi pēc tās transponēšanas, izmantot privātos parādu piedzinējus.
ES 2025. gada oktobrī pieņēma direktīvu, kas paredz noteikumus par transportlīdzekļa vadīšanas liegumiem. Tas ir nozīmīgs solis sankciju ieviešanā transportlīdzekļa vadītājiem, attiecībā uz kuriem ir pieņemts transportlīdzekļa vadīšanas liegums. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir liegts vadīt transportlīdzekli vismaz trīs mēnešus kādā ES valstī, kas nav viņa apliecības izdevēja valsts, liegums ir jāpiemēro visā ES.
3. Transportlīdzekļu reģistrācija un noma
1999. gada direktīva par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem, ko grozīja 2003. gada direktīva un vēlreiz – 2014. gada direktīva, saskaņo transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentus un vienkāršo īpašumtiesību kontroli un transportlīdzekļu nodošanu starp divu dažādu ES valstu iedzīvotājiem. 1998. gada regula par reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīmes atzīšanu ieviesa noteikumu, ka transportlīdzekļa numura zīmes kreisajā malā obligāti jābūt atstarojošam ES karoga attēlam un reģistrācijas dalībvalsts zīmei.
Komisija 2025. gada aprīlī ierosināja visaptveroši pārskatīt ES ceļu satiksmes drošības noteikumus. Jaunie noteikumi tiks pielāgoti elektrotransportlīdzekļiem un ieviesīs transportlīdzekļu digitālu reģistrāciju kā daļu no ES digitālās identitātes maka. Pārbaudes tiks uzlabotas, pārejot no fiziskiem transportlīdzekļu sertifikātiem uz standartizētu viedkartes formātu, tostarp QR kodu. Vēl viens priekšlikums, kas tika iesniegts 2025. gada aprīlī, paredz grozīt 2014. gada direktīvu par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm, ieviešot iespēju vieglo pasažieru automobiļu īpašniekiem vai turētājiem (proti, personai, kas atbildīga par automobiļa uzturēšanu) veikt periodiskās tehniskās apskates ES valstī, kas nav reģistrācijas valsts.
Pašlaik nav ES regulējuma par automobiļu nomu.
C. Sociālās jomas tiesību aktu saskaņošana attiecībā uz darba laiku, braukšanas laiku un atpūtas laikiem
2002. gadā pieņemtās Autotransporta darba laika direktīvas mērķis ir noteikt minimālās prasības attiecībā uz darba laiku, lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju veselību un drošību. 2006. gada Transportlīdzekļa vadīšanas ilguma regulā bija paredzēti noteikumi par maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas ilgumu dienā un nedēļā, pārtraukumiem un minimālajiem ikdienas atpūtas laikposmiem. Tā attiecas uz autovadītājiem, kuri veic kravu pārvadājumus (transportlīdzekļi, kuri pārsniedz 3,5 tonnas) vai pasažieru pārvadājumus (transportlīdzekļi ar vairāk nekā deviņām sēdvietām). ES 2022. gadā pieņēma vēl vienu regulu, lai papildinātu Transportlīdzekļa vadīšanas ilguma regulu, nosakot jaunas vadlīnijas, kas palīdzētu izveidot drošas stāvvietas visā ES nolūkā aizsargāt kravas automobiļu vadītājus un viņu kravu.
Transportlīdzekļa vadīšanas ilguma regula ieviesa digitālā tahogrāfa (komerciālajos transportlīdzekļos uzstādītas ierīces, kas automātiski reģistrē ātrumu, attālumu un transportlīdzekļa vadītāja darbības, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas, atpūtas un darba laiku) izmantošanu. Tā kā ar tahogrāfa rādījumiem nevar manipulēt, tas ļauj konstatēt ES sociālo tiesību aktu pārkāpumus. 2006. gada direktīva par sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā nosaka minimālās prasības jau pieņemto attiecīgo regulu īstenošanai un nosaka minimālo pārbaužu skaitu (2010. gadā vismaz 3 % no transportlīdzekļu vadītāju nostrādātajām dienām), kas ES valstīm jāveic, uzraugot atbilstību noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas laiku, pārtraukumiem un atpūtas laiku.
Transportlīdzekļa vadīšanas ilguma regula ir saistīta arī ar 2014. gadā pieņemto Tahogrāfu regulu. 2009. gada autotransporta tiesību aktu kopuma ietvaros 2009. gada regula par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum, kura grozīja Vadīšanas ilguma regulu, no jauna tika ieviests “12 dienu noteikums”. Saskaņā ar šo noteikumu autobusa vadītājiem dod iespēju iknedēļas atpūtu pārcelt uz 12 dienu laikposma beigām (maksimālo 6 vietā), ar noteikumu, ka tas ir neregulārs starptautisks pasažieru pārvadājums ar vismaz vienu 24 stundu atpūtas laiku. Atkāpe ir atļauta tikai pie stingriem nosacījumiem, kas saglabā satiksmes drošību un pieprasa vadītājiem doties iknedēļas atpūtā tieši pirms un uzreiz pēc brauciena.
No 2014. gada stājās spēkā vēl citi nosacījumi: transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar digitālo tahogrāfu un, ja brauciens notiek starp plkst. 22.00 un 6.00, viena vadītāja maiņa ir saīsināta līdz trijām stundām, kas nozīmē, ka, lai turpinātu braucienu bez apstāšanās, transportlīdzeklī ir jābūt vairākiem vadītājiem, kas viens otru nomaina. Autotransporta tiesību akti, piemēram, 2002. gada Autotransporta darba laika direktīva un 2006. gada direktīva par sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā, papildina Vadīšanas ilguma regulu, jo īpaši attiecībā uz darba laiku un izpildes panākšanu.
ES 2020. gadā pieņēma direktīvu, kas groza Vadīšanas ilguma un Tahogrāfu regulu. Vadīšanas ilguma regulu grozīja attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālo ikdienas un iknedēļas braukšanas ilgumu, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem. Tahogrāfu regula tika grozīta attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību. Komisija 2021. gadā pieņēma īstenošanas regulu, lai sīkāk precizētu pārskatītos noteikumus par tahogrāfiem. No 2023. gada autobusiem un kravas automobiļiem jābūt aprīkotiem ar jaunas versijas viedajiem tahogrāfiem.
ES 2020. gadā pieņēma direktīvu, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza 2006. gada direktīvu par sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un paredz īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā attiecībā uz direktīvām par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Šo pārskatīto noteikumu par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas ilgumu un kabotāžas noteikumu labāku izpildi mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus autotransporta nozarē un nodrošināt transportlīdzekļu vadītājiem labākus atpūtas apstākļus.
ES 2024. gadā pieņēma regulu, kas Vadīšanas ilguma regulu groza attiecībā uz prasībām par minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem pasažieru neregulāro pārvadājumu sektorā. Tās mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci un uzlabot darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību, saskaņojot noteikumus par pārtraukumiem un atpūtas laikiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas sniedz neregulārus pasažieru autopārvadājumu pakalpojumus. Grozošās regulas mērķis ir arī nodrošināt, ka ES valstis var piemērot sankcijas par to teritorijā konstatētajiem tahogrāfa noteikumu pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur šie pārkāpumi ir izdarīti.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments ir izmantojis savas likumdošanas pilnvaras, lai principā atbalstītu lielāko daļu Komisijas priekšlikumu par tiesību aktu saskaņošanu, tomēr vienlaicīgi ir uzsvēris dažus aspektus, kam tas piešķir īpašu nozīmi. Parlaments 2017. gada rezolūcijā par Komisijas apstiprinājumu Vācijas pārskatītajam plānam ieviest ceļu nodevas norādīja, ka tajā pašā laikā noritēja pārkāpuma procedūra pret Vāciju par netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, kas bija pretrunā ES tiesību aktiem un pārkāpa Līgumu pamatprincipus.
Parlaments 2015. gada rezolūcijā par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu – novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti aicināja Komisiju pārskatīt trešo direktīvu par vadītāju apliecībām, lai pastiprinātu prasības vadītāja apliecību izsniegšanai un vadītāju apmācībai. Parlaments arī mudināja Komisiju pārskatīt 2015. gada direktīvu, kas grozīja 1996. gada Svaru un gabarītu direktīvu attiecībā uz maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem un svaru iekšzemes un/vai starptautiskajos pārvadājumos.
Parlaments 2013. gadā aicināja Komisiju pārskatīt reglamentējošos noteikumus par braukšanas un atpūtas periodiem pasažieru un preču pārvadājumos un labāk saskaņot un kontrolēt šo noteikumu piemērošanu. 2014. gada Ziņojumā par situāciju Savienības autopārvadājumu tirgū ir iezīmēta kravas autopārvadājumu tirgus attīstība un aprakstīta šīs nozares sociālā dimensija.
Parlamenta Tūrisma un transporta komiteja un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 2017. gadā rīkoja kopīgu atklātu uzklausīšanu par mobilo darba ņēmēju darba apstākļiem transporta nozarē. Turklāt tajā pašā gadā Parlamenta Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departaments publicēja pētījumu “Autotransporta pārvadātāji ES: sociālie un darba apstākļi”, kurā tika atjaunināts 2013. gadā veiktais pētījums.
Vēlāk Parlaments pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumiem direktīvām par vadītāju apliecībām, konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām ES mērogā, maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem un svaru iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos un pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. Turklāt tagad ir pieņemta regula par minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem pasažieru neregulāro pārvadājumu sektorā.
Pašreizējā Parlamenta sasaukumā Parlaments izskatīs priekšlikumu direktīvai par CO.
Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Transporta, nodarbinātības un sociālo lietu politikas departaments. Plašākai informācijai aicinām apmeklēt Transporta un tūrisma komitejas tīmekļa vietni.
Davide Pernice