Dialogs ar baznīcām, reliģiskām apvienībām vai kopienām, filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām
Mūsdienu daudzveidīgajā Eiropā sabiedrībai nozīmīgu ieguldījumu sniedz daudzas un dažādas baznīcas un reliģiskās un filozofiskās organizācijas. Eiropas Savienības iestādes ir apņēmušās uzturēt atklātu dialogu ar šīm reliģiskajām un nekonfesionālajām organizācijām, un Eiropas Parlaments aktīvi sadarbojas ar tām ES politikas jautājumos.
Konteksts
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 17. pants, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu, pirmoreiz paredz juridisko pamatu atklātam, pārredzamam un pastāvīgam dialogam starp ES iestādēm un baznīcām, reliģiskām apvienībām filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām. Tajā ir noteikts:
- "Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.
- Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.
- Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām."
Lai gan šā panta pirmajos divās punktos ir paredzēts saglabāt valstu tiesību aktos paredzēto īpašo statusu baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām, kā arī filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām, kam ir līdzīgs statuss, 3. punktā ES iestādes tiek aicinātas uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.
Eiropas Parlaments ir īstenojis Līguma noteikumus, Parlamenta priekšsēdētājai ieceļot priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par dialoga risināšanu. Patlaban par 17. pantā paredzēto dialogu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece ir Antonella Sberna.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieces Antonellas Sbernas vēstījums
Dialogam starp Eiropas Parlamentu un baznīcām, reliģiskām apvienībām, filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 17. pantu ir ļoti svarīga nozīme, it īpaši šodienas pasaulē, kurā pieaug spriedze, sarežģījumi un notiek nemitīgas pārmaiņas.
Tāpēc jūtos dziļi pagodināta, ka priekšsēdētāja Roberta Metsola šo pienākumu ir uzticējusi man kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniecei. Dialogs, kas notiek saskaņā ar LESD 17. pantu, ir svarīga platforma, kurā varam risināt šodienas problēmas. Tas paver iespēju diskusijai un atšķirīgu skatpunktu un uzskatu apmaiņai, ļaujot mums veidot kopīgu izpratni par Eiropas nākotnei būtiskiem jautājumiem.
Lai šīs problēmas efektīvi risinātu, ir būtiski veicināt atvērtību, kas palīdz uzklausīt un izprast citam cita vajadzības. Šādai iekļaujošai pieejai ir izšķiroša nozīme, jo Eiropas Savienība nav ekonomikas savienība vien. Eiropas Savienība ir projekts, kuram ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, kurā tiek respektēta cilvēka cieņa un atbalstīti centieni darboties visas sabiedrības interesēs.
Baznīcas, uz ticību balstītas grupas, kā arī nekonfesionālas un filozofiskas organizācijas ar to atšķirīgajiem skatpunktiem ir daudzu eiropiešu ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tās pastāv vietējās kopienās it visās 27 dalībvalstīs — lielpilsētās, mazpilsētās, ciematos un lauku apvidos.
Esmu cieši pārliecināta, ka dialoga veicināšana un uzturēšana saskaņā ar 17. pantu ir ļoti svarīga, jo tā veicina dziļāku izpratni, savstarpējas zināšanas un mierīgu līdzāspastāvēšanu, kas savukārt stiprina mūsu demokrātiju, padarot to noturīgāku, iekļaujošāku un atsaucīgāku pret visu iedzīvotāju vajadzībām.
Atklāts un konstruktīvs dialogs patiešām var bagātināt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu, padarot to pārredzamāku, līdzdalīgāku un vairāk vērstu uz kopējo labumu, jo īpaši laikā, kad starp politiskajām un sociālajām problēmām zūd skaidras robežas, šīs problēmas kļūst sarežģītākas un bieži vien ir grūti izskaidrojamas.