This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Lai padarītu Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanu elastīgāku, ar dažiem īpašiem nosacījumiem Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 7. punktā ir paredzēta iespēja ieviest divu veidu vispārīgas pārejas klauzulas, kas ļautu veikt izmaiņas sākotnēji paredzētajā likumdošanas procedūrā.
Pārejas klauzulas izmantošana nozīmē, ka nav formāli jāgroza ES līgumi un līdz ar to nav prasības, lai ES dalībvalstis to ratificētu.
Nevienā no gadījumiem ES jurisdikcijas jomas netiek mainītas. Kad Eiropadome paziņo, ka tiek ierosināts izmantot vispārējo pārejas klauzulu, valstu parlamentam ir seši mēneši savu veto tiesību reģistrēšanai. Turklāt Parlamenta deputātu vairākumam ir jāsniedz piekrišana pārejas klauzulas izmantošanai. Tikai pēc tam Eiropadome var ar vienprātīgu lēmumu var apstiprināt jebkuru pārejas klauzulu.
ES līgumos ir paredzētas arī pārejas klauzulas, kas attiecas uz sešām konkrētām politikas jomām. Šīs sešas īpašās pārejas klauzulas piemēro tālāk aprakstītajās jomās.
Lai pieņemtu tiesību aktus šajās jomās, ir nepieciešama mazāk komplicēta procedūra, ja iestādes nolemj piemērot pārejas klauzulu. Pirmajos četros gadījumos lēmumu par pārejas klauzulu piemērošanu pieņem Padome, bet pēdējos divos – Eiropadome.